Viss Artim krimināllietā beidzās bēdīgi - vainīgs. Varēja būt vēl bēdīgāk - prokurors prasīja reālu cietumsodu uz gadu, piesprieda 1/2 gadu nosacīti. Par uzņēmuma nodokļu parādu EUR ~28k apmērā. Lielie apmēri tagad sākas ar EUR 25k. Bet nospiedums vēsturē Artim paliks - sodīts.
Jaunais bizness - veiksmīgs
Nu jau šī pirmā biznesa pieredze Artim ir aiz muguras un jaunais bizness plaukst un zeļ - Blue Shock Race elektro-kartus eksportē pa visu pasauli. Sacensības Eiropā piesaista arvien vairāk interesentu. No soc-tīklos atrodamā video redzams, ka tas potenciāli ir bizness, par ko visa Latvija kādreiz varēs lepoties, ka tas nācis no Porziņģa un UPB dzimtās pilsētas - Liepājas. Pēc video noskatīšanās mans 10 gadus jaunais puika uzreiz teica - es arī gribu izmēģināt. Kad un kur varētu ar tādu izbraukt?
Par ko ir satraukums?
Galvenais jautājums man visā šajā stāstā par Arta iepriekšējo biznesu šķiet - kā pārējiem, kas šobrīd ir kāda uzņēmuma valdē, pasargāt sevi no cietuma? Cik tomēr vienkārši un par mazām summām tas var mūsu valstī atgadīties! Vai Arti sodīja par biznesa risku vai par kādu ļaunprātību? Tātad, kas īsti notika?
Par to visu runājām ar Arti Tax Stories podkāsta jaunākajā sērijā. Podkāsts pirmo reizi nu ir latviski.
Maksāt bankai vai valstij?
Pirmais Arta bizness bija startaps, kas ražoja elektro-velosipēdus. Vēlāk tiesā daudziem labi zināmais revidents Merhels atzina, ka nesamaksātie nodokļi attiecīgajā situācijā bija normāla saimnieciska rīcība, nevis ļaunprātība. Lielākā daļa uzņēmēju būtu rīkojušies tāpat. Tā bija atbilde uz pārmetumiem tiesā, kāpēc uzņēmums atmaksāja bankas parādu, nevis nodokļus. Turklāt, banka paņēma naudu realizējot hipotēku uz privātu, dzimtas īpašumu, tāpēc pat gribēdams uzņēmums nevarētu maksāt valstij, ne bankai.
Nekāda nodokļu nomaksas grafika nebūs
VID parāda sadalīšanu termiņos neiedeva, kas šodienas acīm vairs nepārsteidz. Kā rakstīju jau iepriekš, nodokļu nomaksas grafika saņemšanai VID nu prasa nodrošinājumus gluži kā bankā. Tad padara pieeju tiesai brīžiem neiespējamu un to manuprāt pat varētu analizēt kā tiesību uz taisnīgu tiesu principa pārkāpumu, jo daudzi var neizdzīvot līdz tiesas spriedumam. Reaģējot uz šo VID prakses maiņu vienkāršākais risinājums būtu - ja tiesas daudz biežāk piekristu pagaidu noregulējumam. Tad lai strīda laikā nauda paliek pie uzņēmēja, ja reiz VID nedod grafiku un tiesa pirmsšķietami neredz uzņēmuma ļaunprātību.
VID attieksme
Pārsteidza arī VID darbinieku attieksme pārrunu laikā, kas nekautrējās iebiedēt uzņēmēju, sakot: "Ja tu nesamaksāsi visu parādu uzreiz, mēs tevi padarīsim par noziedznieku."
Arī sarunas beigās Artis par VID attieksmi ir skeptisks: "Tu tiec jau standartā definēts kā noziedznieks.. VID augsta ranga amatpersonas tā arī man teica: "Mēs uzskatām, ka visi uzņēmēji zog un mums jāatklāj, kurš to dara un cik daudz.""
Ātro kredītu cienīga sistēma
Vēl viena sistēmiska lieta, kas negatīvi pārsteidza Arti visa procesa gaitā ir procenti, ko bija jāmaksā par nodokļu parādu. Tie viņu gluži kā filmās par mafiju redzēts - ierāva ķēdē, no kuras netiek laukā. Tiklīdz parādījās kādi brīvi līdzekļi, lai samaksātu parādu, tie dzēsa tikai procentus, bet ne pamatsummu. Pēc tam jau atkal uzauga jauni procenti vietā un tā arī uzņēmums netika pie pamatsummas dzēšanas. Par laimi, krimināllietas ietvaros tiesa atcēla šo procentu nomaksas pienākumu.
Maksātnespēja ir izšķirošs kritērijs
- Pastāv tagad precedents, kā sodīt kriminālprocesā valdi par uzņēmuma nodokļu parādiem, ja 15 dienu laikā pēc VID brīdinājuma nav pieteikta uzņēmuma maksātnespēja.
- Bez maksātnespējas vai TAP procesa (kad aptur procentu aprēķinu) no parādiem ārkārtīgi grūti izkļūt, jo maksājumi dzēš procentus, ne pamatsummu.
- Artis ir arī skeptiski noskaņots par visa šī procesa gaitā iesaistīto personu kompetenci nodokļu lietās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru