sestdiena, 2022. gada 26. februāris

Sankcijas Krievijai - amorāla lavierēšana starp cilvēktiesībām un naudu


Kas varēja būt, bet vēl nav?

Kara 3.diena. Vēl gaidām sankcijas Krievijas gāzei, naftai un lauksaimniecības produktiem, no izejvielu eksporta Krievijai gūstot lielāko ienākumu daļu. Tāpat gaidām arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT (augstas drošības saziņas tīkls, kas nodrošina finanšu plūsmu starp bankām). CNN ziņo, ka tieši Eiropas valstis (Itālija, Vācija, Kipra, Ungārija) ar šo lēmumu vilcinās, jo tieši viņiem ir lielākā daļa Eiropas darījumu ar Krieviju. Tātad tieši šīm valstīm nauda šķiet svarīgāka par visu, kas notiek Ukrainā. 

Tomēr ir runa par naudu..

No otras puses, respektablais The Economist saka, ka SWIFT aizliegšana tikai veicinās līdzīgo Krievijas un Ķīnas platformu ieviešanu biznesā, tāpēc uz konkrētām Krievijas finanšu institūcijām mērķētas sankcijas ir efektīvākas. Medijs, gan, neaizmirst piebilst, ka SWIFT atslēgšana Krievijai sitīs pa kabatu arī Rietumiem. ES paziņoja, ka sankcijas būšot 70% Krievijas banku sektora un būtiskākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem. Ar šo skaidrs, ka sankcijas vērstas pret uzņēmumiem (Gazprom), nevis precēm (gāzi). Tomēr tas viss pagaidām izklausās kā sildīta zupa, un mēs visi zinām, kā (ne)garšoja sākotnēji vārītā pēc Krimas okupācijas. Vienīgā cerība šķiet banku sektora aktīvu iesaldēšana. 

Ko varam mācīties no vēstures?

Nesenā vēsturē sankcijas nav īpaši strādājušas ne Irānā, ne Afganistānā, ne arī pašā Krievijā. Kā tās strādāja lielajos pasaules karos, vai pat karos pirms tiem? To salīdzinoši nesen - š.g. janvārī analizēja The Guardian. Piemēram, jau 1.pasaules karā bija pielietota Austro-Ungārijas un Vācijas blokāde. To saglabāja arī pēc kara beigām. Toreiz valstis izveidoja Nāciju Līgu, kas verēja lemt par sankcijām valstīm, kas izjauca starptautisko mieru. Tomēr tai neizdevās novērst 2.pasaules karu. Taču raksta autori apgalvo, ka pēc 1.pasaules kara tieši šis (blokādes) mehānisms atturēja no tālākiem kariem par teritorijām. Raksta autori apgalvo, ka sankcijas tikai novedīs Rietumus un Krieviju tuvāk karam. 

Alternatīva sankcijām

Ekonomists Džons Meinards Keins piedāvāja alternatīvu sankcijām - finanšu un loģistikas atbalstu tam, kas aizstāvas pret agresoru. The Guardian atsaucas uz Itālijas uzbrukumu 1935.gadā Etiopijai. Sankcijas pret Itāliju neglāba Etiopiju no okupācijas. Savukārt Nāciju Līga ignorēja Etiopijas saucienus pēc finansiālas palīdzības. Tomēr te jāatceras, ka šis raksts tapis pirms kara uzsākšanas. Tas vēl ir liels jautājums vai drīzas okupācijas gadījumā Ukrainai ar finanšu palīdzību kas būs līdzēts, jo tā jau faktiski būs Krievijas okupētā teritorija. Nevar ar vienu roku to pašu personu glaudīt, bet ar otru sist. Tātad, jāpaliek pie pēc iespējas gudrākām sankcijām.      

Jaunzēlande paziņo par tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju

Šī valsts jau Covid pandēmijas laikā pierādīja, ka prot gudri un izlēmīgi rīkoties. Tagad atkal manuprāt viens no pareizākajiem lēmumiem - nogriezt, lai ir tūlītēja ietekme. Taču tas strādās tikai tad, ja arī pārējā pasaule ātri pievienosies šai iniciatīvai. Tāpat Jaunzēlande aizliedza ieceļošanu Krievijas valsts sektora pārstāvjiem. Mums visiem aktīvi jāaicina citām valstīm sekot Jaunzēlandes piemēram, jo tas varētu mazināt iespējas konfliktam eskalēties ārpus Ukrainas robežām. Vienīgi, ir skaidrs, ka Jaunzēlandei diez vai ir būtiski tirdzniecības apjomi ar Krieviju, tātad, atkal citas valstis atdursies pret naudu vienos svaru kausos un cilvēktiesības otros. 

Konkrētību un izlēmību izdevās atrast Kanādā

Kanāda jau kara 1.dienā publiskoja virkni lēmumu. Būtībā nekas īpaši atšķirīgs no pārējām valstīm, bet vismaz ir pieejami konkrēti tiesību normu teksti par paraugu citiem. 

Efektīvas sankcijas ilgtermiņā šķiet Lielbritānijā 

Boriss Džonsons uzrunā parlamentam atklāja plānus ieviest beidzot patiesā labuma guvēju sistēmu, lai publiski būtu redzams, kas slēpjas aiz Londonas namiem, kas iepakoti ofšoru dāvanu papīros. Ja tos atpakojot, iekšā izrādīsies sankcionētie oligarhi, sankcijas piemēros arī attiecīgajiem īpašumiem. Nav noslēpums, ka tieši Londonā koncentrējas liela daļa no Krievijas oligarhu naudas. Tikai.. velns, kā parasti, ir detaļās. 

PLG saraksti strādās, ja būs efektīvas sankcijas par melošanu

Viens no redzamākajiem Anglijas nodokļu advokātiem, Clifford Chance nodokļu partneris Dan Neidle, precīzi nokomentēja, ka svarīgas sankcijas šādiem PLG sarakstiem, lai tie būtu efektīvi. Ja sankcijas par melīgām PLG ziņām būs pāris tūkstoši, tad tas neatturēs tos, kas pieraduši melot un slēpties. Efektīvām sankcijām jābūt % no noslēptajiem īpašumiem - tikai tad ir cerības, ka izmeklētāju pūles var vainagoties ar būtiskām sekām, no kurām ir vērts baidīties. Es piebildīšu, ka kriminālatbildība arī ir efektīvs drauds. Vai Latvijā PLG ziņas ir patiesas? Šķiet, ne vienmēr. Par nepatiesu ziņu sniegšanu pie mums paredzēta kriminālatbildība, bet ne visi to apzinās. Turklāt, vai ārzemniekiem, kas vēlas par šo sameloties, tas uztrauc?

Kā var piemērot sankcijas nodokļu jomā?

Vēl nodokļu jomā esmu dzirdējis priekšlikumu valstīm izbeigt nodokļu konvenciju ar Krieviju darbību. Nodokļu konvencija veicina tirdzniecību starp valstīm. Te ir morāla dilemma - vairums Krievijas inteliģences un biznesa aprindās neatbalsta karu. Cik tālu būtu korekti iet ar pretreakciju? Vai atteikt atbalstu cilvēkiem un biznesam, kas nepiekrīt Krievijas rīcībai un vēlas pārcelties citur? Diez vai Latvijas un Krievijas nodokļu konvenciju kāds ikdienā bieži izmanto, bet arī tas būtu žests, ka arī Latvija dara visu, ko tā var darīt, lai palielinātu spiedienu pret agresoru. 

Daudz efektīvāk būtu, ja no nodokļu dubultās aplikšanas konvencijas atteiktos Kipra (visi zinām, cik daudz holdingu ir Krievijas biznesam Kiprā), Vācija, Malta, Luksemburga, Šveice.. bet sk. šī bloga pirmo rindkopu.. 

Latvijas UR jāļauj Ukrainas biznesa pārcelšanu paātrinātā kārtībā 

Ja notiks Ukrainas okupācija, Ukrainas biznesam būs svarīgi ne vien pārcelt to uz ārzemēm, bet arī lai šajās ārzemēs ir investīciju aizsardzības līgums ar Ukrainu. Tātad, būs jau citi (starptautiski) noteikumi, ja nekustamais īpašums Ukrainā piederēs Latvijas sabiedrībai, nevis Ukrainas. Ukrainas nekustamā īpašuma reģistros diez vai šobrīd notiks kādas kustības. Taču Ukrainas uzņēmuma kapitāla daļas Latvijas UR būtu jāparedz iespēju pārreģistrēt uz SIA paātrinātā kārtībā. 

Arī Sorainen izveidojis speciālu darba grupu, kas bez maksas palīdzēs Ukrainas biznesam un cilvēkiem ar pārcelšanos uz Baltiju. Interesenti var sazināties ar mani.    

Kas nodokļu un muitas jomā mainījies jau tagad?

Tagad noliktavas, caur kurām paredzēts vest preces uz Ukrainu un Krieviju, esot apstājušās, jo tās ir pārpildītas. Muitas jomā aizliegts duālās izmantošanas preču (preces, kuras iespējams izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem) eksports uz Krieviju - jūtīgas tehnoloģijas, lidmašīnu detaļas. Tātad, tas ir katras eksportējošās valsts nacionālais jautājums - iekļaut šo savos likumos. Kā zināms, ES muitas jautājumos lēmumus pieņem Briselē, un tas nav ātrs process. Tomēr joprojām ir maz konkrētības un daudz mētāšanās ar skaļiem vārdiem. Līdz TARIC muitas kodiem vēl šķiet tāls ceļš ejams. Turklāt, kā zināms, milzīgu daļu tehnoloģiju nu ražo Ķīnā, nevis ASV un mēs visi redzējām, cik maigi reaģēja Ķīna uz Krievijas agresiju. Tikmēr Kijeva jau tagad aizstāvas nakts kaujās un saņem raķešu triecienus.  

Pēcgarša

Taču kopumā paliek nelabi redzot, cik nožēlojami Rietumos skaita naudu tad, kad Ukrainā bizness, advokāti (kā, piemēram, Illya Sverdlov) un ne tikai ir nomainījis uzvalkus pret automātiem un cīnās par savām un līdzcilvēku dzīvībām un brīvību. Tikmēr iešu samīļot savu ģimeni, jo, izrādās, nekas šajā pasaulē nav garantēts. 

 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru