Kad tiesai jāpierāda loģiski neiespējamo

Stāsts par baznīcas nodokli

Vakar kopā ar kolēģi vakariņojām un aizrunājāmies līdz atgadījumam, kad pirms kāda krietna laiciņa viņa ar dēlu pārcēlās uz dzīvi Austrijā. Pārceļoties uz turieni, bija jāaizpilda anketa, kurā cita starpā bija jānorāda arī piederību kādai no reliģiskajām konfesijām. Neko daudz nedomājot, viņa norādīja visu, kā ir - pati ir luterāne, bet dēls - katolis. Kādā brīdī viņai uz pastkastīti sāka nākt paziņojumi, ka jāmaksā baznīcas nodokli. Ar slaidu loku ātri vien visi šādi paziņojumi nonāca vienā un tai pašā vietā - miskastē, jo nodokli jāmaksā tik katoļiem! Tomēr vēl pēc kāda laiciņa atnāca arī aicinājums uz tiesu, lai izskatītu lietu par baznīcas nodokļa parāda piedziņu. 

Tiesa painteresējās: "Kādēļ nemaksājiet baznīcas nodokli?"

Kolēģe atbildēja: "Es neesmu katoļticīgā."

Uz to tiesa teica: "Pierādi!"

Galu galā viss kolēģei beidzās labi, jo viņas mamma atrada kristību apliecību, kas noteikti ne daudziem varētu būt saglabājusies. Man, starp citu, arī tā vēl saglabājusies pie dokumentiem. Latvijā, par laimi, nav šāda nodokļa. Taču šis stāsts mani uzvedināja uz divām domām. 

Pierādi, ka neesi zilonis

Pirmkārt, katrs var iedomāties šāda strīda intīmās detaļas par katoļticības atšķirībām no luterāņiem un kā to mēģināt tiesai pierādīt. Tajās šoreiz neiedziļināsimies. Būtībā - jāpierāda tiesai, ka neesi zilonis. Tas nereti notiek arī PVN strīdos. Tajos bieži jāpierāda to, ko loģiski nav iespējams pierādīt - negatīvu faktu - ka nezināju (vai man nevajadzēja zināt), ka kāds no darījumu partneriem izrādīsies krāpnieks. It sevišķi tas izklausās paradoksāli, ka VID klūp krāgā arī eksportētājiem. Tātad, eksportētājam jāparedz, kas notiks citā valstī kaut kad nākotnē. Absurds, bet tādu lietu Latvijas tiesās ir daudz. 

Vai mazie nodokļi vispār valstij nepieciešami?

Otrs, cik tomēr valsts var tracināt savu tautu par mazajiem nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi ir ap 10 miljardiem. Igaunijā un Lietuvā - ap 11 miljardiem. Tas nozīmē, ka igauņiem ar nodokļu iekasēšanu iet vislabāk, jo ir mazāks iedzīvotāju skaits, Latvijai - sliktāk, bet Lietuvai - vēl sliktāk kā Latvijai. Vai nejūtiet te korelāciju ar nodokļu administrācijas draudzīgumu biznesam? Vai dēļ tiem vērts čakarēt tautu?  

Kā veidojas Latvijas 10 miljardi?

No tiem Latvijas 10 miljardiem Eiropas nodokļi (g.k. PVN, muita un akcīze) atnes ap EUR 4 miljardiem. VSAOI – ap EUR 3,5 miljardiem, IIN – ap EUR 2 miljardi. Kopā – ap EUR 9.5 miljardi! No UIN (~200m) atteikties nevaram, jo nekavējoties nonāksim ofšoru sarakstos un raksta minēto OECD iniciatīvu (par 15% minimālo globālo UIN) dēļ. Pēc VID aprēķiniem aplokšņu algas varētu būt ap EUR 1 miljardu, bet pēc Saukas kunga aprēķiniem – līdz pat EUR 7 miljardiem! 

Tātad!

Iekasējot vai nu normālu UIN vai kaut daļu aplokšņu algu, varētu atteikties no visiem pārējiem nodokļiem un tos apkalpojošā (VID) personāla:

·         azartspēļu (ienes valsts budžetā ~32 milj.),

·         elektroenerģijas (~5m),

·         transportlīdzekļu ekspluatācijas (~100m),

·         uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu (~22m),

·         dabas resursu (~34m),

·         mikrouzņēmumu (~66m),

·         valsts nodevas un kancelejas nodevas (~142m),

·         solidaritātes nodoklis (~34m),

·         nekustamā īpašuma nodoklis (pašvaldībām, ~223m). 

Kopā – EUR ~660 milj., kas būtu aizvietojami ar aplokšņu algu nodokļu vai UIN efektīvu iekasēšanu.

Pasapņojot "ārpus kastes"

2020.gadā Latvijā bija ap 200 000 juridisku personu un ap 140 000 saimnieciskās darbības veicēju. Vispārējā nodokļu piemērošanas režīmā darbojas ap 84 000 darba devēju, kas nodarbina ap 750 000 darbinieku ar vidējo bruto atalgojumu ap 1150 mēnesī (neto – ap EUR 850). Tomēr diez vai valstī ir vairāk par 100 000 aktīvu nodokļu maksātāju. 

No visiem nodokļiem nav iespējams atteikties - paliekot ES, jāatstāj netiešos (PVN, akcīze, muita = ~4 miljardi). Tad paliek iekasējami ~6 miljardi, kas padarītu katra aktīvā nodokļu maksātāja nodokļu rēķinu uz 5000 mēnesī un 60 000 gadā. To varētu dalīt, piemēram, proporcionāli apgrozījumam. Liela daļa no VID ~3000 darbiniekiem vairs nebūtu vajadzīgi, ieviešot tamlīdzīgu vienkāršošanu un IT tehnoloģijas. 

Gatavas receptes nav, bet jāizveido smilškasti!

Viss nav tik vienkārši, protams, bet kādā Latgales reģionā, kurā tāpat ir maza biznesa aktivitāte, kādēļ gan neizmēģināt līdzīgu pilotprojektu? Viens maksājums, nekādas birokrātijas.

Bet..

Par baznīcas nodokli tēma interesanta - būs jāpapēta dziļāk. Ne par velti daudzās valstīs noteikts, ka maksājama desmitā tiesa. Vai Dievs nav tā arī domājis, ka nodokļiem kopumā nevajadzētu to pārsniegt?