PVN prognozes - 15% vienota likme un online deklarēšana

Vismaz vienā ziņā mans un VID viedoklis sakrīt – mums ir izteikta nepatika pret tiem, kas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu nomaksas, jeb rada krimināli sodāmas shēmas. Te ir runa g.k. par 3 galvenajām kategorijām – PVN izkrāpšana, aplokšņu algas un ienākumu slēpšana ofšoros. Par katru no šīm sērgām turpmāk apkopošu redzamākās tendences Latvijā un ārpus tās. Par to arī sīkāk visa iepriekšējā gada garumā Tax Stories 20 raidījumos diskutējām ar pasaulē cienītiem nodokļu ekspertiem[1].    

PVN plaisa – problēmas apmēru mērījums

Latvijā PVN plaisa (neiekasētā PVN mērījumi), saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas pētījumu, 2019.g. bija sarukusi līdz EUR 237 milj. un ir pat zemāka par ES vidējo PVN plaisas rādītāju. Salīdzinājumam, vēl 2015. gadā katrs piektais no patērētājiem iekasētā PVN euro netika iemaksāts budžetā, kopā radot ap EUR 484 milj. iztrūkumu PVN ieņēmumos. Labākie piemēri, uz kuriem varam tiekties, ir Horvātija ar EUR 77 milj. un Kipra ar EUR 54 milj. PVN plaisu (šajās abās valstīs arī bija lielākais progress, salīdzinoši ar 2018.g.), arī Igaunijas EUR 116 milj. ir 2x labāk kā pie mums. Procentuāli no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem PVN plaisa Latvijā ir 5. sliktākais rādītājs ES.

Viens no iemesliem – samazinātās PVN likmes

EK savā pētījumā izvirza apgalvojumu, ka viens no būtiskiem PVN plaisas iemesliem ir samazinātās PVN likmes – tās veicina uzņēmumu negodīgu rīcību. Tomēr Latvijas PVN plaisas kontekstā šis arguments nestrādā, jo Latvija ir 5. kūtrākā samazināto PVN likmju ieviesēja visā ES. Vidēji ES ap 30% no nodokļa bāzes apliekas ar samazinātajām PVN likmēm, bet Latvijā – vien 13% kopējās PVN bāzes. Spānijā, Itālijā, Kiprā pat ap ½ no visiem darījumiem apliekas ar samazinātām PVN likmēm! Tomēr šis temats nav tik viennozīmīgs.

Nevajadzētu aizmirst par vietējo PVN reversu

Arī EUR 237 milj. ir pietiekoši liela summa, lai par to cīnītos. Joprojām no Eiropas nāk ziņas par arvien jauniem vietējiem reversiem PVN darījumiem nozarēs, kur konstatēta PVN izkrāpšana. Starp citu, nav redzēts, ka mūsu VID būtu publiskojis vai vismaz informējis FM ar nozaru sarakstu, kurās konstatēta PVN izkrāpšana, lai FM būtu to vieglāk pierādīt EK plašāka vietējā reversa ieviešanai. Pie mums tad laikam viss šai ziņā ir labi. 

Risinājums – vienotā 15% PVN likme, atsakoties no samazinātajām

No vienas puses samazinātās likmes šķiet patērētājiem draudzīgs atbalsta mehānisms. No otras puses – Tax Stories 2. sērijā PVN tiesību profesore Rita de la Feria apgalvoja, ka lielākā daļa samazināto likmju labuma nogulstas mazumtirdzniecības, ne patērētāju līmenī. Tādēļ revolucionāra un loģiska šķiet ES līmenī pagaidām paklusi paustā, maz apspriestā ideja par vienotu, bet samazinātu PVN likmi katrā ES valstī. Teorētiķi aprēķinājuši, ka Latvijā šis samazinājums varētu būt 6%, atsakoties no visām samazinātajām likmēm, lai gūtu līdzšinējos kopējos Latvijas PVN ieņēmumus. Tātad, mēs runājam par 15% vienotu PVN likmi Latvijā. Iespējams, pat runa varētu būt par 12% vienoto likmi.

Online deklarēšana – jaunākais PVN modes kliedziens ES

Arvien vairāk ES valstis ievieš dažādus online rēķinu izrakstīšanas un deklarēšanas mehānismus. Vācijas jaunā valdība šo ielikusi kā ieviešamu mērķi jaunās koalīcijas līgumā. Tax Stories sarunā PVN eksperts Richard Asquith minēja, ka Itālijā PVN plaisa samazinājās pa vismaz ~15%, kad tā ieviesa šo mehānismu un daudzas valstis tagad seko tās piemēram. Šķiet, nav vairs jautājuma – vai to ieviesīs Latvijā, bet – kad? No sarunām VID saprotu, ka nākamgad vēl šai ziņā progresa nebūs, bet VID par šo aktīvi domā un šādas pārmaiņas varētu sagaidīt ap 2025.g.

Ko paredz šis mehānisms?

Vai biznesam tās atkal būs papildus izmaksas? Kāda atšķirība starp Eiropas Komisijas VAT in the digital age programmu, Lielbritānijas Making Tax Digital, Portugāles QR kodu sistēmu, SAF-T, e-rēķiniem, reālā laika deklarācijām un Ķīnas fapiao rēķiniem? Visiem reālā laika deklarēšanas modeļiem ir apakšā viena un tā pati ideja, tik atšķiras izpildījuma nianses – nodokļu administrācija saņem informāciju uzreiz, kad izrakstīts rēķins. Sistēmai jābūt pietiekoši automatizētai visām iesaistītajām personām, lai izietu rēķinu autorizācijas un melno avju izķeršanas soļus.  

Reālā laika deklarēšanas modeļi

Ungārija ieviesa reālā laika (online) deklarēšanu jau 2018.g. – visi darījumi (rēķini) ir deklarējami tad, kad tie notiek. Kad pārdevējs izraksta rēķinu, tas attiecīgo XML failu piegādā arī nodokļu administrācijai. Pircējs var saņemt šo XML failu arī no administrācijas.

Itālija izvēlējās mazliet sarežģītāku reālā laika deklarēšanas modeli. B2B darījumos pārdevējs iesniedz e-rēķinu nodokļu administrācijai. Administrācija, ja viss ir ok ar šo rēķinu, to nogādā pircējam. Kad pircējs apstrādā (apmaksā) rēķinu, tas attiecīgu apstiprinājumu nogādā nodokļu administrācijai. Izklausās sarežģīti, bet tas tā nav, ja visa sistēma ir automatizēta.

Brazīlijas sistēma ir līdzīga itāļu modelim, tik pēc rēķina apstiprināšanas administrācijā to pircējam nosūta pārdevējs, ne pati administrācija. Pircējam jāpārliecinās pie administrācijas par rēķina autentiskumu. Arī Meksikā u.c. ir līdzīgs modelis.

Online deklarēšanas tēma Latvijā nav jauna

Šādu sistēmu valstu saraksts aug kā sēnes pēc lietus un grūti saprast, kādēļ Latvija vēlas gaidīt līdz pat 2025.gadam. Kādā sarunā ar VID jau pirms gadiem pieciem šīs iespējas apspriedām un toreiz atruna bija, ka VID nav tik daudz serveru, kur šādu informāciju glabāt. Turklāt, visas ES mērogā nenorimst diskusijas par (GDPR) datu aizsardzības ietekmi uz nodokļu aprēķināšanai nepieciešamo datu migrāciju. Tomēr arī šiem jautājumiem nu šķiet radušās atbildes mūsdienu tehnoloģijās, precīzāk – blok-ķēdes tehnoloģijās. Manā nespeciālista izpratnē tas nozīmē, ka nevis paši rēķini migrēs uz VID brīdī, kad notiek darījums, bet vien šifrēts kods, ar kuru VID var tikt klāt rēķinam, ja nepieciešams. Šādas sistēmas jau ir gatavas un mūsu VID un FM jau šobrīd par to ir informācija.

Kases aparātu kauna traipa fons

Nepatīkams bremzes fons online deklarēšanai Latvijā šķiet arī pārsteidzīgā kases aparātu un sistēmu reforma, kas uzspieda dārgus, nevienam nevajadzīgus sertificējamus aparātus tā vietā, lai aprobežotos ar printeri un internetu online mazumtirdzniecības darījumu reģistrēšanai.   

---

[1] Piejams Spotify u.c. podkāstu platformās, kā arī te: https://tax-stories.simplecast.com/