svētdiena, 2022. gada 9. janvāris

Ko nozīmē Satversmes tiesas spriedums par IIN?

 


Apstrīdētās likuma normas

„Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”

„Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”

Spriedums

Kā zināms, ST piektdien paziņoja, ka šīs normas neatbilst Satversmei, precīzāk - tiesībām uz īpašumu. Attiecīgā Satversmes norma paredz:

„Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Galvenie jautājumi

Kādi bija galvenie argumenti un kas notiks tālāk? Vai drīkstam atprasīt no valsts prettiesiski iekasētos 20%, ja izdevumi pārsniedza 80% no ieņēmumiem - piemēram, ja pašnodarbinātais strādāja ar zaudējumiem?

Video un pro-bono eksperts

Šī ST lieta bija interesanta arī ar to, ka izskatīšana notika trīs sēdēs, kas visas bija publiski redzamas gan tiešraidē ST Youtube kanālā, gan pēc tam - video ierakstā, t.sk. arī mans viedoklis un atbildes uz tiesnešu jautājumiem. Viedokļa būtība, kas ST likās svarīgāka, atreferēta arī spriedumā. Šoreiz Sorainen nebija ieinteresētā puse lietā, bet bija interesanti un pagodinoši piedalīties šādā lietā arī uz pro-bono pamatiem. 

ST galvenie argumenti

ST likās nepieņemami, ka "apstrīdētās normas pieļauj situāciju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir maksājams arī tad, ja nav gūts reāls ienākums, bet gan tikai prezumēts ienākums." ST arī norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts uz taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principu nodrošināšanu vērstu objektīvu un racionālu apsvērumu pamata. Tāpēc ST secināja, ka likumdevēja lietotie līdzekļi nav piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. 

Prieks, ka savā argumentācijā citē arī svarīgāko, ko vēlējos pateikt - "visiem izdevumiem jābūt atskaitāmiem, ja tie veikti tādēļ, lai gūtu saimnieciskās darbības ieņēmumus. Šim principam varot būt izņēmumi, piemēram, izdevumu atskaitīšanu varētu ierobežot tādos gadījumos, kad korekti un precīzi noteikt atskaitāmo izdevumu apmēru ir grūti, piemēram, ja šiem izdevumiem piemīt personīgo, izklaides vai luksusa tēriņu pazīmes."

Var prasīt atpakaļ IIN par pagātni

ST spriedums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tātad, jau tagad SD veicēji var visus izdevumus atskaitīt 100% apmērā. Prognozējams, ka šādi grozījumi IIN likumā stāsies spēkā ar atpakaļejošu spēku, saskaņojot to ar ST sprieduma spēkā stāšanās brīdi. 

Vai ir tiesības vērsties VID, lūdzot atmaksāt IIN, kas samaksāts piemērojot šo ierobežojumu? Atbildes spriedumā uz šo jautājumu nav, bet pēc likuma spriedums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tādēļ ST priekšsēdētāja S.Osipova komentēja, ka par pagātni IIN atpakaļ prasīt nebūs tiesiska pamata. 

Laikam tomēr nevaru piekrist šādam ļoti cienījamās tiesneses apgalvojumam. Jā, ST spriedums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tomēr sprieduma spēkā stāšanos jānošķir no attiecīgo tiesību normu interpretācijas. Kādā lietā bija Senāta spriedums, kas lēma, ka šāda interpretācija par situāciju pirms ST sprieduma ir iespējama. Tātad, pastāv būtiski argumenti par to, ka šāds IIN ir atprasāms. 

Par līdzīgu jautājumu bija arī labs Viktorijas Soņecas raksts, kur analizēta situācija, ka Latvijas Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likuma normas bija atzītas Eiropā par ES tiesībām neatbilstošām. Viktorijas secinājums bija, ka arī šādā situācijā nepamatoti samaksātais nodoklis bija atprasām no valsts.   

Gaisma tuneļa galā 

Šis ir kārtējais pierādījums, ka par taisnību ir vērts cīnīties un tas var nebūt dārgi un likums nav svētā govs, ko nedrīkst aiztikt. Šajā gadījumā Tiesībsargs uztvēra problēmu un tās aktualitāti, un tādēļ vērsās tiesā. Gaidīsim turpinājumu arī par citām aplamībām nodokļu likumos.  



5 komentāri:

  1. Kad vēl Ekonomikas ministrs bija Ašeradens,par šo problēmu viņam pavēstīju Smiltenes Domes organizētajā uzņēmēju saietā.Ministrs uzklausīja ,pabrīnījās,atzina,ka par šādu likuma pantu dzirdot pirmo reizi,....un neizrādīja nekādu interesi...it kā tas būtu mazsvarīgs..

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pirms tikšanās ar ministru pazvanīju uz Ekonomikas ministrijas departamentu - jautāju ,kā šāda likuma norma varēja rasties? atbildēja ,ka Finansu ministrijas pārstāvis esot ļoti lūdzis lai EM neceļot iebildumus ...jo valstij ļoti esot vajadzīga ši nodokļu maksātāju naudiņa ,jo daudzi esot ''blēži'' ...

      Dzēst
  2. Verners Pudāns . Augstāk minētais ''anonymous'' komentārs ir mans..Nez kāpēc komentāram arī laiks nav adekvāts ...

    AtbildētDzēst
  3. Paldies liels, Verner, par interesanto komentāru! Problēma, ka ir virkne šādu apšaubāmu normu un pret katru jācīnās individuāli.

    Jā, laikam Google vēl nav pietiekoši labi attīstījis šo blogošanas platformu - neesmu par to sajūsmā, bet ir ok.

    Jānis Taukačs

    AtbildētDzēst