OECD šobrīd ir
galvenais motors būtiskai starptautiskās nodokļu sistēmas reformai,
kas nodrošinās, ka no 2023. gada lielajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem jāpiemēro
minimālo UIN likmi 15% apmērā (Pīlārs 2) un jāmaksā nodokli patēriņa valstīs, pat ja tur
nav reģistrēta klātbūtne (Pīlārs 1). Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka 2022. gadā
ierosinās divas ES direktīvas OECD 1. un 2.pīlāra īstenošanai. Ārpus ES projekta
dalībvalstu (ap 140) mērķis ir 2022. gadā parakstīt daudzpusēju konvenciju, kas
tiks īstenota 2023. gadā.
Pirmais pīlārs pārdalīs nodokļa uzlikšanas tiesības no uzņēmumu
izcelsmes valstīm uz tirgiem, kur tie veic komercdarbību un gūst
peļņu, neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi tur fiziski atrodas. Paredzēts, ka tas attieksies tikai uz super-lieliem spēlētājiem - uz daudznacionāliem
uzņēmumiem, kuru kopējais pārdošanas apjoms pārsniedz EUR 20 miljardus un
ienesīgums pārsniedz 10%. 25% šo uzņēmumu peļņas
virs 10% sliekšņa tiks pārdalīti tirgus (patēriņa) jurisdikcijām.
Otrais pīlārs ieviesīs globālo minimālo UIN likmi
15% apmērā. Jaunā minimālā nodokļa likme attieksies
uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi pārsniedz EUR 750
milj. ES līmenī par šo 15% UIN (Pīlāru 2) īsi pirms Ziemassvētkiem OECD beidzot
publicēja plašāku materiālu un šī nu vēsturiskā ideja iegūst arvien konkrētāku
veidolu. Tāpēc par Pīlāru 1 detaļas vēl nav tik daudz, kā par Pīlāru 2.
No vienas puses - tas viss ir tālu un attieksies uz lielajiem - par ko tad mums te Latvijā iespringt. Tomēr ne gluži tā. Pirmkārt, vakar Financial Times labi aprakstīja tās politiskās House of Cards redzētās cīņas, kas vēl tikai būs, it sevišķi ASV. Tieši ASV būs atslēgas figūra, lai Pīlārs 1 vispār notiktu, jo žurnālisti aplēš, ka prezidentam Baidenam varētu nebūt vajadzīgās 2/3 konvencijas ratificēšanai, jo Pīlārs 1, kā zināms, g.k. skars milžus, kas bāzējas ASV. Tātad, potenciāli ASV atdos savus nodokļus Facebook, Amazon, Google u.c. kompāniju pakalpojumu patēriņa valstīm. Uz šīm sarunām Francija, Itālija, Spānija, Lielbritānija un Austrija sēdīsies pie sarunu galda ar savu digitālo pakalpojumu nodokli kabatā. Latvija nāks ar neko.
Otrs - par Pīlāru 2 lielais nezināmais ir - kas notiks ar Latvijas UIN sistēmu? Visticamāk, tā vairs nepastāvēs pēc Igaunijas izcīnītā 4 gadu pārejas perioda, jo Latvijai nav izdevīga sistēma, kur Latvijas UIN vietā Latvijas meitas māte citā valstī maksās UIN par Latvijas meitas peļņu. Latvijas FM, gan, vēl neko nekomentē - vai tā ir pacīnījusies, lai arī neizmaksāto peļņu mūsu UIN sistēmā Pīlāra 2 ietvaros uzskatītu par apliktu ar UIN. Ziemassvētkos publicētās OECD vadlīnijas paredz, ka uzkrātai (bet neizmaksātai) peļņai UIN arī tomēr skaitās 15% globālā UIN aprēķinā, ja vien uazkrājums nepārsniedz 3 gadus.
Uzturēt 2 UIN sistēmas (vienu lielajiem, virs EUR 750 milj. un vienu pārējiem) ir neefektīvi, it sevišķi, ja runājam par tik niecīgiem UIN ieņēmumiem, kā tas ir pēdējos gados (ap 200 milj.). Šī globālā minimālā UIN sistēma lielajiem man šķiet vien izmēģinājuma solis, lai pēc tam to reformētu visiem. Tādēļ arī mazajiem ofšoristiem jāsaausās, ka tas vēl mūsu dzīves laikā (Dievs dod) vairs nebūs izdevīgi, jo būs Latvijā vai jebkurā citā galvenā akcionāra valstī jāmaksā par ofšorā esošo peļņu. CbCR sistēma lielajiem jau tūlīt liks visus finanšu datus, darbinieku skaitu, funkcijas utt. publiskot par katru valsti. Arī tas, visticamāk, ir izmēģinājums, pirms šādi dati būs publiskojami arī pārējiem.
Laipni lūgti jaunajā, caurspīdīgākā, pasaulē, kur visi maksās vismaz 15% UIN un nodokli būs jāmaksā pat, ja uzņēmumam nav fiziskas klātbūtnes patēriņa valstī! Pasaulē, kur bizness arvien vairāk kļūst digitāls, tas šķiet tikai loģiski. Tas, starp citu, varētu neskart tikai e-komerciju, bet arī farmācijas biznesu, piemēram, kas novecojušas, pēc 1.Pasaules kara ieviestās sistēmas dēļ, drīkst lielā mērā neaplikt no zāļu pārdošanas gūto peļņu zāļu patēriņa valstī. Pasaule kļūs mazliet labākā, man šķiet. Kā šķiet jums?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru