1/2 gads nosacīti VALDEI par UZŅĒMUMA 28k parādu VID

 

Viss Artim krimināllietā beidzās bēdīgi - vainīgs. Varēja būt vēl bēdīgāk - prokurors prasīja reālu cietumsodu uz gadu, piesprieda 1/2 gadu nosacīti. Par uzņēmuma nodokļu parādu EUR ~28k apmērā. Lielie apmēri tagad sākas ar EUR 25k. Bet nospiedums vēsturē Artim paliks - sodīts.  

Jaunais bizness - veiksmīgs

Nu jau šī pirmā biznesa pieredze Artim ir aiz muguras un jaunais bizness plaukst un zeļ - Blue Shock Race elektro-kartus eksportē pa visu pasauli. Sacensības Eiropā piesaista arvien vairāk interesentu. No soc-tīklos atrodamā video redzams, ka tas potenciāli ir bizness, par ko visa Latvija kādreiz varēs lepoties, ka tas nācis no Porziņģa un UPB dzimtās pilsētas - Liepājas. Pēc video noskatīšanās mans 10 gadus jaunais puika uzreiz teica - es arī gribu izmēģināt. Kad un kur varētu ar tādu izbraukt?

Par ko ir satraukums? 

Galvenais jautājums man visā šajā stāstā par Arta iepriekšējo biznesu šķiet - kā pārējiem, kas šobrīd ir kāda uzņēmuma valdē, pasargāt sevi no cietuma? Cik tomēr vienkārši un par mazām summām tas var mūsu valstī atgadīties! Vai Arti sodīja par biznesa risku vai par kādu ļaunprātību? Tātad, kas īsti notika? 

Par to visu runājām ar Arti Tax Stories podkāsta jaunākajā sērijā. Podkāsts pirmo reizi nu ir latviski. 

Maksāt bankai vai valstij?

Pirmais Arta bizness bija startaps, kas ražoja elektro-velosipēdus. Vēlāk tiesā daudziem labi zināmais revidents Merhels atzina, ka nesamaksātie nodokļi attiecīgajā situācijā bija normāla saimnieciska rīcība, nevis ļaunprātība. Lielākā daļa uzņēmēju būtu rīkojušies tāpat. Tā bija atbilde uz pārmetumiem tiesā, kāpēc uzņēmums atmaksāja bankas parādu, nevis nodokļus. Turklāt, banka paņēma naudu realizējot hipotēku uz privātu, dzimtas īpašumu, tāpēc pat gribēdams uzņēmums nevarētu maksāt valstij, ne bankai. 

Nekāda nodokļu nomaksas grafika nebūs

VID parāda sadalīšanu termiņos neiedeva, kas šodienas acīm vairs nepārsteidz. Kā rakstīju jau iepriekš, nodokļu nomaksas grafika saņemšanai VID nu prasa nodrošinājumus gluži kā bankā. Tad padara pieeju tiesai brīžiem neiespējamu un to manuprāt pat varētu analizēt kā tiesību uz taisnīgu tiesu principa pārkāpumu, jo daudzi var neizdzīvot līdz tiesas spriedumam. Reaģējot uz šo VID prakses maiņu vienkāršākais risinājums būtu - ja tiesas daudz biežāk piekristu pagaidu noregulējumam. Tad lai strīda laikā nauda paliek pie uzņēmēja, ja reiz VID nedod grafiku un tiesa pirmsšķietami neredz uzņēmuma ļaunprātību.  

VID attieksme

Pārsteidza arī VID darbinieku attieksme pārrunu laikā, kas nekautrējās iebiedēt uzņēmēju, sakot: "Ja tu nesamaksāsi visu parādu uzreiz, mēs tevi padarīsim par noziedznieku." 

Arī sarunas beigās Artis par VID attieksmi ir skeptisks: "Tu tiec jau standartā definēts kā noziedznieks.. VID augsta ranga amatpersonas tā arī man teica: "Mēs uzskatām, ka visi uzņēmēji zog un mums jāatklāj, kurš to dara un cik daudz.""  

Ātro kredītu cienīga sistēma

Vēl viena sistēmiska lieta, kas negatīvi pārsteidza Arti visa procesa gaitā ir procenti, ko bija jāmaksā par nodokļu parādu. Tie viņu gluži kā filmās par mafiju redzēts - ierāva ķēdē, no kuras netiek laukā. Tiklīdz parādījās kādi brīvi līdzekļi, lai samaksātu parādu, tie dzēsa tikai procentus, bet ne pamatsummu. Pēc tam jau atkal uzauga jauni procenti vietā un tā arī uzņēmums netika pie pamatsummas dzēšanas. Par laimi, krimināllietas ietvaros tiesa atcēla šo procentu nomaksas pienākumu. 

Maksātnespēja ir izšķirošs kritērijs

Artis pieteica uzņēmumu maksātnespējai. Taču par vēlu. Likums saka, ka ja juridiskā persona vai valdes loceklis, kura pilnvaru laikā nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies, 15 dienu laikā pēc VID rakstveida brīdinājuma paziņošanas iesniedz tiesā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu, VID izbeidz procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no juridiskās personas valdes locekļa. Uz šo 15 dienu termiņu VID mēdz skatīties arī formāli - pēc tam iesniegta maksātnespēja vairs neder. 

Vecais grāmatvedības likums arī paredzēja valdes atbildību

Izskatās, ka šajā lietā tiesa arī apmaldījusies trīs priedēs. Tā balstīja Arta atbildību uz vecā likuma Par grāmatvedību normām, kas paredzēja valdes atbildību par nodokļu nomaksu. Taču kontekstā ar likuma Par nodokļiem un nodevām un jauno grāmatvedības likumu (spēkā ar 1.1.22.) šādai valdes atbildībai par uzņēmuma nodokļu parādiem jāizpildās virknei kritēriju, no kuriem būtiskākais - valde ignorē VID uzaicinājumu sniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu. Pa taisno valdes kriminālatbildība pie šādiem normāla biznesa riska apstākļiem ir stipri apšaubāma. 

Sistēmisko problēmu kopsavilkums

1. Pastāv tagad precedents, kā sodīt kriminālprocesā valdi par uzņēmuma nodokļu parādiem, ja 15 dienu laikā pēc VID brīdinājuma nav pieteikta uzņēmuma maksātnespēja. 
2. Bez maksātnespējas vai TAP procesa (kad aptur procentu aprēķinu) no parādiem ārkārtīgi grūti izkļūt, jo maksājumi dzēš procentus, ne pamatsummu. 
3. Artis ir arī skeptiski noskaņots par visa šī procesa gaitā iesaistīto personu kompetenci nodokļu lietās.  

 

ES direktīva (DAC7) liks digitālajām platformām ziņot VID par tirgotājiem

Tātad, kas noticis?

Pagājušā gadā pieņemta jauna direktīva, ko saīsinājumā dēvē par DAC7. Tā paredz digitālajām platformām pienākumu apkopot informāciju par tirgotājiem, kas ar tās palīdzību pārdod (vietējā tirgū vai pāri robežām):

1. preces,
2. iznomā/izīrē nekustamo vai transportu,
3. sniedz personīgus pakalpojumus.

DAC7 neattiecas uz platformām, kas tikai apstrādā maksājumus, ievieto sludinājumus vai novirza lietotājus uz citu platformu. 

Kādu info platforma par tirgotājiem ievāks? 

1. identifikācijas numurus, 
2. bankas kontu numurus
3. nodokļu rezidences valsti
4. ieņēmumus no tirdzniecības platformā
5. izmaksas un nodokļus, ko ietur platforma

Ko platforma darīs ar to info?

Nodos VID. VID to automātiski nodos citu ES valstu nodokļu administrācijām. Citu valstu administrācijas automātiski nodos VID visu, ko viņi savā valstī redz par Latvijas nodokļu rezidentiem. 

Vai pasākums aprobežojas vien ar ES teritoriju?

Nē. Pienākums reģistrēties ES un ziņot ir arī ārpus ES esošajām platformām, ja tajā tirgojas uzņēmumi no ES vai platforma tirgo vai iznomā nekustamo, kas atrodas ES. 

Kad viss stāsies spēkā?

Direktīva pieņemta jau pagājušā gadā. To jāievieš Latvijas likumā jau šogad. Viss stāsies spēkā ar 23.g. 1.janvāri. Pirmais ziņojums VID jāiesniedz līdz 24.g. 31.janvārim. 

Vai bloga virsrakstu nepiemirsi?

Gandrīz piemirsu. SS.com vairumā gadījumu nebūs jāziņo VID, jo izņēmums paredz, ka direktīva neattiecas, ja darījumu skaits vienam tirgotājam platformā ir mazāks par 30 gadā, par kopējo summu ne vairāk kā EUR 2000 gadā. 

Ozark skaidro naudas atmazgāšanu

 

Interesantākais notiek pēc tam, kad PVN izkrāpēji vai citi blēži ieguvuši nelegālo naudu. Viņiem to vajag atmazgāt. Kā? Jāpārvērš naudu par precēm, ko pēc tam var pārvērst atpakaļ par naudu. Voila – un izkrāpējiem jau ir tīra nauda, ko var lietot.

Iedošu tev par šo tēmu vienu mācību grāmatu, kas tev patiks. Atver mājās Netflix un paskaties Ozark seriālu. Tur pat 14-gadīgs puika atmazgā naudu, iemācoties to no tēva. Viņš uztaisīja softu, ar kuru nauda ceļo no viena bankas konta un uz citiem automātiski, pa vienu no 20 triljoniem programmas izvēlētiem ceļiem, līdz beigās nonāk atpakaļ. Katram depozītam tas notiek dažu sekunžu laikā. Pastkastīšu kompānijas saslēgušās vienā globālā atmazgāšanas mašīnā. Šī epizode vēl atstāj vietu pietiekoši daudz jautājumiem, taču nākamā ir daudz skaidrāka.

Klasiskais stāsts tur ir – iedomājies, ka tu atrodi čemodānu, kurā ir pieci miljoni. Ko tu par to nopirktu? Jahtu, villu, sporta auto? Nodokļu administrācijai visi šie pirkumi ir redzami un tā paprasīs tev līdzekļu izcelsmi. Tāpēc tev to jāielaiž banku sistēmā.

Lai to izdarītu, pirmkārt, tev jaunās banknotes jāpārvērš tādās, kas izskatās lietotas. Vislabāk tam noder veļas mašīna.

Tālāk, tev vajadzīgs patīkams bizness, kurā apgrozās daudz skaidras naudas, kur var viegli manipulēt ar grāmatojumiem, kur nav kredītkaršu maksājumu. Piemēram, kazino vai striptīza klubs.

Tad ir pamazām jāiejauc tavus piecus miljonus tavā patīkamajā, skaidruča bagātajā biznesā. To sajaukumu jānosūta no savas valsts bankas uz banku jebkurā valstī, kam neuztrauc pieprasījumi no tavas valsts nodokļu administrācijas.

Tad viss, kas tev nepieciešams, ir kredītkarte, kas piesaistīta šīs citas valsts bankas kontam, un pieeja kādam no miljoniem skaidras naudas izņemšanas automātiem. Izņem naudu un tērē tikpat droši, kā jebkurš cits, tik vēlams, ne savā nodokļu rezidences valstī.

Mēs vēl esam stadijā, kur VID nespēj izsekot izcelsmei tiem līdzekļiem, par kuriem nopirktas jahtas, mājas vai auto.. 

Latvija, diemžēl, joprojām ir arī bēdīgi slavena ar naudas atmazgāšanas skandāliem bankās. Piemēram šajā video, kas tapis pirms pāris gadiem, ir sieviete, kas palīdz biznesam no Maķedonijas reģistrēt uzņēmumu UK, kas vēlas tirgot auto, norēķinoties ar skaidru naudu. Viņa norāda, ka maz kur Eiropā vispār pieņem skaidru naudu, bet varētu mēģināt Rietumu bankā Latvijā. Tāpēc arī visiem pakalpojumu sniedzējiem jābūt īpaši uzmanīgiem šajā jomā, jo šī slava var piesaistīt Latvijai ne tos vēlamākos klientus. 

Starp citu, tikko Sorainen birojs (nodokļu komanda kopā ar mūsu krimināltiesību ekspertiem) pabeidza darbu pie liela pētījuma, kā nošķirt nodokļu noziegumus no naudas atmazgāšanas. Drīz par šo gan jau kāds no kolēģiem vai darba pasūtītājs padalīsies sīkāk ar atziņām. Man pašam svarīgākās tēmas tur bija - kur nodokļu lietās beidzas administratīvi sodāms pārkāpums un kur sākas noziegums; par aplokšņu algām; virtuālajām valūtām saistībā ar nodokļu noziegumiem; kā arī par dubultās sodīšanas aizliegumu, par ko jau rakstīju iepriekš. Par to visu sīkāk - kādā no blogiem pēc pētījuma atziņu publiskošanas jau pavisam drīz.   

Un vēl, starp citu, Ozark jaunā (4.) sezona galīgi nelika vilties - tā atsauca atmiņā vecos labos laikus, ar kādu nepacietību dažreiz nevarēju sagaidīt, kas notiks Breaking Bad seriāla nākamajās sērijās.  

Kaspars Daugaviņš par nodokļiem sportā

Tikko iznākusi jauna Tax Stories podkāsta sērija

Kaspars, spēlējot Latvijas hokeja valstsvienībā, 81 spēlē guvis 51 punktu. Viņš ir spēlējis NHL komandās Ottava Senators un Boston Bruins. Pirms 10 gadiem kopā ar Bruins spēlēja Stenlija kausa finālturnīrā. Pēc tam viņš spēlēja KHL Krievijā un Latvijā. Šobrīd Kaspars spēlē Šveices Nacionālajā līgā Bernes sastāvā, 26 spēlēs guvis 18 punktus, pēdējās 3 spēlēs 3+3! Pirmā ½ tērzēšanas vairāk ir par dzīvi un biznesa principiem, bet otrajā pusē pieskaramies nodokļu jomai.

Golfs ir kā spēle, ko mēs saucam par dzīvi

Golfs ir tas, kas Kasparam patīk pēc garās sezonas hokeja laukumā. "Tas mani dara laimīgu," viņš teica. Viņš arī pastāstīja jauku stāstu par to, kā viņš sāka spēlēt golfu ASV. Mēs abi nonācām pie secinājuma, ka golfs ir tieši tāds, kā Bobijs Džonss ir teicis: “Golfs ir tuvākā spēle spēlei, ko saucam par dzīvi. Jūs saņemat sliktas bumbiņas atrašanās vietas no labiem sitieniem; jūs saņemat labas vietas no sliktiem sitieniem, bet jums ir jāspēlē bumba tur, kur tā atrodas." Kaspars piebilst, ka golfs ir arī kā prāta treniņš – kā arī no sliktām situācijām tikt pie laba rezultāta. Bet kopumā golfa jēga ir atslēgšanās no visa un spēles baudīšana.

Talants apliecina – koncentrējies uz darbu

Man patīk Kaspara attieksme pret savu profesiju. Viņš teica, ka nav citas panākumu atslēgas kā smags darbs, pat ja jums ir talants. Neviens nešaubās, ka viņš ir talantīgs spēlētājs, taču viņa atbilde liek cerēt, ka katrs ar zināmu atdevi un darbu var sasniegt kalna virsotni. Kaspars stāsta, ka profesionālā sportista karjera ir tik smaga, ka saviem bērniem to nekad neieteiktu. Viens no viņa galvenajiem virzītāj-spēkiem ir liela nauda, darot to, kas patiešām patīk.

Līderība biznesā un sportā

Mēs arī runājām, ka Ted Lasso seriāls (viens no labākajiem, ko jebkad esmu redzējis) ir diezgan labs, lai redzētu, kā biznesa un psiholoģijas principi tiek pielietoti sportā. Kaspars apstiprināja, ka patiešām, ja ir problēma komandas iekšienē, tad problēma ir arī uz ledus. Attiecības komandā var uzlabot, arī atrodot kopīgas intereses spēlētāju ģimenēm.

Attīstiet savas stiprās, nevis vājās vietas

Mēs arī runājām par apmācībām, kurās Beļģijas lauka hokeja izlases treneris Alēns Goudsmets teica, ka viņš biznesu komandu trenēšanai izmanto tos pašus principus, ko izmantoja hokejas komandas trenēšanai. Piemēram, viņš saka, ka profesionālim ir jāapzinās savs talants un to jāattīsta. Un Kaspars apstiprina, ka viņa treneris arī apliecināja, ka ~70% pūļu jāvelta stipro pušu attīstīšanai. Pēc tam mēs pasmējāmies par viņa superoriģinālo soda metienu ideju, kas guva lielu popularitāti YouTube.

Motivācija

Kaspars teica, ka viņa motivācija vienmēr ir uzvarēt, it sevišķi izvirzot lielākus mērķus uzvarēt čempionātos. Nauda nāks un aizies, bet atmiņas par lielajām uzvarām paliks. Čempionāta iegūšana Amerikas hokeja līgā (2011. gadā viņš uzvarēja AHL ar Binghemtonas Senators), iespējams, ir lepnākais brīdis visā viņa profesionālā karjerā.

Pārrunu spēks

Nelsons Mandela teica: "reizēm tu uzvar, reizēm tu mācies." Kaspars pastāstīja par savu mācīšanās pieredzi. Viņš ne tikai skatās video pēc spēlēm, bet arī vēlāk mājās pirms miega pārdomā labos un ne tik labos brīžus. Tāpat biznesā pastāvīga apspriešanās ir svarīga mācīšanās līknes daļa. Vai pirms miega domājat par labiem un sliktajiem brīžiem, ko jūs vai jūsu komanda piedzīvojāt biznesā?

Nodokļu salīdzinājums valstīs, kurās Kaspars spēlēja

Krievija izceļas ar zemiem nodokļiem. Interesants aspekts spēlējot NHL bija ASV Jock nodoklis – gandrīz visos ASV štatos, kur notiek spēles un pirmsspēles treniņi, tiek aprēķināta šādu (atrašanās štatā) dienu proporcija pret visām spēlēm un tiek nosūtīts nodokļu rēķins, pamatojoties uz spēlētāja algu.

Sākumā katrs cents ir svarīgs

Kaspars savu Amerikas karjeru sāka ar ~62k $ gadā, un NY bija diezgan augsti nodokļi. Apmēram ½ no algas tika samaksāta valdībai. Tādēļ jaunam puisim, sākot ar ~30k uz rokas gadā ar padārgu mājokli un citām izmaksām, bija svarīgi izmantot visus iespējamos atskaitījumus. ASV tajā laikā bija iespēja veikt ar sportu saistītos atskaitījumus gada nodokļu deklarācijā.

Pamatīgi nodokļi NHL

Kad Kaspars parakstīja līgumu ar Ottava Senators, viņa līgums bija ~630k $. Bet Kanāda bija traki dārga no nodokļu viedokļa. Tur aptuveni 51% aizgāja nodokļos + 5% aģentam, bet 16% bija jāiemaksā darījuma kontā (NHL fonds, kas tiek dalīts atpakaļ spēlētājiem, ja lielās komandas iekļūst izslēgšanas spēlēs un tādējādi līga nopelna pietiekami daudz naudas). Tātad, var mierīgi gadīties, ka spēlētāji ar līgumu ~1 milj. $ var saņemt tikai ap 300k $ neto!

Kāpēc sportistiem ir aģenti?

Tobrīd iedomājos par aģentiem – ja mēs gribam mainīt darba devēju, tad vienkārši runājam ar citu darba devēju. Vai mums labāk tomēr nolīgt arī aģentu? Mūsdienās LinkedIn bieži veic aģenta darbu. Tāpat, piemēram, internets ir mainījis grāmatu tirgus darbību – man vairs nav vajadzīgs aģents, lai publicētu grāmatu vietnē Amazon. Vai ir īstais laiks mainīt sistēmu arī profesionālajā sportā?

Nodokļi lielā mērā beidza Kaspara karjeru NHL

Kādā brīdī Kasparam bija izvēle – parakstīt ar Ottava Senators par ~600k no kuriem ~60% ietu nodokļos, vai līgumu par 1,2 milj. $ ar komandu no KHL no kuriem tikai 13% maksājami nodokļos. Tātad tā nebija raķešu zinātnes izvēle. Arī pašā NHL aplikšana ar nodokļiem ļoti atšķiras atkarībā no tā, vai spēlējat Floridā vai Dalasā (un maksājat mazāk nodokļus), vai, piemēram, LA vai NY (un maksājat vairāk).

Nodokļu stāsts par Serhio Garcia un TaylorMade līgumu ASV

Pirms dažiem gadiem slavens profesionālais golferis Serhio Garsija, kas ir Spānijas pilsonis, bet Šveices rezidents bija ierauts strīdā ar ASV ieņēmumu dienestu (IRS). Strīds bija par to vai un cik viņam bija jāmaksā ASV nodokli par ienākumiem no sponsora. Viņš bija noslēdzis līgumu ar TaylorMade, kas ļāva šai kompānijai izmantot šī sportista tēlu, vārdu un balsi. Līgums paredzēja, ka Garsija sniedza TaylorMade arī personiskus pakalpojumus, piemēram, lietojot šī uzņēmuma ražotās nūjas golfa turnīros, piedaloties personīgi tā organizētās reklāmas kampaņās vai citos pasākumos. Līgums ar TaylorMade paredzēja, ka 85% no Garsijam maksājamās summas bija autoratlīdzība par šī sportista tēla, vārda un balss izmantošanu uzņēmuma reklāmai, bet 15% bija par minētajiem personiskajiem pakalpojumiem. Tomēr strīds ar IRS nonāca ASV Nodokļu tiesā, kas nolēma, ka 65% attiecināmi uz autoratlīdzībām, bet 35% - uz personīgajiem pakalpojumiem. Kādēļ tas ir svarīgi? Autoratlīdzību izmaksām no ASV uzņēmuma Šveices rezidentam nodokļu konvencija paredzēja atbrīvojumu no ASV nodokļiem, savukārt personīgie pakalpojumi bija apliekami ASV.   

Kaspars Daugavins on taxation in sports

 

A new Tax Stories episode has just been released! 

Kaspars has scored 51 points in 81 games while playing for Latvia national ice hockey team. He has been playing in NHL for Ottava Senators & Boston Bruins (played for Boston at the Stenley Cup finals 10 years ago). Then he played at KHL in Russia and Latvia. Currently Kaspars plays in the Swiss National League for Bern, has scored 18 points in 26 games, 3+3 in the last 3 games! The first ½ of the chat is more on life and business principles, and then we dive into taxation in sports in the 2^nd half.

Golf is like a game we call life

Golf is something Kaspars enjoys after a long season at an ice hockey ring. “It just makes me happy,” he said. He also told a nice story on how he fell in love with golf back in the US. We both came to a conclusion that golf is exactly like Bobby Jones has said: “Golf is the closest game to the game we call life. You get bad breaks from good shots; you get good breaks from bad shots – but you have to play the ball where it lies.” Kaspars adds that it’s also like a mental training – how to end up having a good result even from bad situations. But overall it’s all about enjoying the game.

Talent confirms - focus on work

I like the attitude of Kaspars to his profession. He said there is no other key to success than a hard work, even if you have talent. Nobody doubts that he is a talented player, but his reply gives hope that everyone can achieve top of a mountain with some dedication and work. Kaspars says that professional athlete career is so tough he would never suggest it to his kids. One of his key drivers is being paid a lot of bucks for doing what you really like.

Leadership in business and sports

We spoke that Ted Lasso series (one of the best series I’ve ever seen, btw) are quite good for seeing how business and psychology principles are applied in sports. Kaspars confirmed that indeed, if there is a problem inside the team, there is a problem on ice. Bonding within the team, also with families of the team players is a key as well.     

Develop your strength, not weaknesses

We also spoke about a training I attended where a Belgium national field hockey team coach Alain Goudsmet[1] said that he applies the same principles he used for coaching a team to leading any business. For example, he says that a professional needs to be aware of his/her talent and develop it. And Kaspars confirms that his coach was confirming almost the same ~70% of one’s effort should be on the strengths. We then had a laugh about his super-original shoot-out idea that was a big hit on youtube[2].

Motivation

Kaspars told his motivation is always to win and have bigger goals of winning championships. Money will come and go, but memories of such wins will stay forever. Winning a championship in the American hockey league (he won AHL in 2011 with Binghamton Senators) probably is the proudest moment of his entire professional career.

The power of debriefings

Nelson Mandela said: “sometimes you win, sometimes you learn.” Kaspars told about his learning experience after games. He not only watches videos after games, but also later at home before the sleep thinks of good and not so good moments. Likewise in business a constant debriefing is an important part of a learning curve. Are you before your sleep thinking of good and bad moments you or your team had back in the office?

Comparison of taxation in the countries Kaspars played

Russia stands out with its low taxation. An interesting aspect of playing in NHL was the US  Jock Tax - almost all the US states where the game and pre-game practice takes place calculate a proportion of such days to all the games and sends a tax bill, based on the player’s salary.

At the beginning every penny counts

Kaspars started his American career with ~62k $ a year, and the taxation was quite high in NY. Around ½ of the pay-check was paid to the government. So for a young guy starting with ~30k a year with an expensive housing and other costs, using all the possible deductions was important, and in US at that time it was possible to have sports-related deductions in an annual tax return.

Rough taxation in NHL

When Kaspars signed with Ottava Senators his contract was ~630k $. But Canada was crazy expensive from tax point of view. It was around 51% in taxes + 5% goes to the agent, but 16% went to the escrow (NHL fund) that is shared back to players, if the big name teams make it to the playoffs and thus the league makes enough money. So, it may well be the case that players with a contract of ~1 mil. $ may receive just ~300k net!  

Why do sportsmen have agents?

At that point I thought about agents – if we want to change the employer we just talk to another employer. Should we better hire an agent as well? Nowadays LinkedIn often does the job of an agent. Also, for example, the internet has changed how the book market works – I don’t need an agent to publish a book on Amazon anymore. Is it the right time to change the system in professional sports as well?

Taxes ended Kaspar’s career in NHL!

At some point Kaspars had a choice – to sign with Ottava Senators for ~600k from which ~60% would go in taxes, or a contract for 1.2 mil. $ from which only 13% are payable in taxes. So it was not a rocket science choice. Also within NHL the taxation differs a lot, depending if you play in Florida or Dallas (and pay less in tax), or the LA or NY (and pay more), for instance.       

Tax story of Sergio Garcia and TaylorMade contract in the US

A few years ago, the professional golfer Sergio Garcia (a Spanish citizen and a resident of Switzerland) was involved in a dispute with the US IRS over whether he owed U.S. taxes on sponsorship income. He had a nice deal with TaylorMade that allowed the company to use his image, name, and voice. As part of the agreement, Garcia also delivered personal services by using TaylorMade’s equipment in tournaments, appearing in advertisements, and making personal appearances. The agreement with TaylorMade stipulated that 85% of Garcia’s money was for royalties (for using his image, name and voice) and 15% was for personal services (using TaylorMade personally). The dispute with the IRS ended up in the Tax Court, which allocated 65% to royalties (free of U.S. taxes due to tax treaties) and 35% to personal services (subject to U.S. taxes).

---

[1] https://youtu.be/ohYkAywXp-0

[2] https://youtu.be/DyUC5KlIrmo

https://youtu.be/nAwTDUzan7s

PVN prognozes - 15% vienota likme un online deklarēšana

Vismaz vienā ziņā mans un VID viedoklis sakrīt – mums ir izteikta nepatika pret tiem, kas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu nomaksas, jeb rada krimināli sodāmas shēmas. Te ir runa g.k. par 3 galvenajām kategorijām – PVN izkrāpšana, aplokšņu algas un ienākumu slēpšana ofšoros. Par katru no šīm sērgām turpmāk apkopošu redzamākās tendences Latvijā un ārpus tās. Par to arī sīkāk visa iepriekšējā gada garumā Tax Stories 20 raidījumos diskutējām ar pasaulē cienītiem nodokļu ekspertiem[1].    

PVN plaisa – problēmas apmēru mērījums

Latvijā PVN plaisa (neiekasētā PVN mērījumi), saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas pētījumu, 2019.g. bija sarukusi līdz EUR 237 milj. un ir pat zemāka par ES vidējo PVN plaisas rādītāju. Salīdzinājumam, vēl 2015. gadā katrs piektais no patērētājiem iekasētā PVN euro netika iemaksāts budžetā, kopā radot ap EUR 484 milj. iztrūkumu PVN ieņēmumos. Labākie piemēri, uz kuriem varam tiekties, ir Horvātija ar EUR 77 milj. un Kipra ar EUR 54 milj. PVN plaisu (šajās abās valstīs arī bija lielākais progress, salīdzinoši ar 2018.g.), arī Igaunijas EUR 116 milj. ir 2x labāk kā pie mums. Procentuāli no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem PVN plaisa Latvijā ir 5. sliktākais rādītājs ES.

Viens no iemesliem – samazinātās PVN likmes

EK savā pētījumā izvirza apgalvojumu, ka viens no būtiskiem PVN plaisas iemesliem ir samazinātās PVN likmes – tās veicina uzņēmumu negodīgu rīcību. Tomēr Latvijas PVN plaisas kontekstā šis arguments nestrādā, jo Latvija ir 5. kūtrākā samazināto PVN likmju ieviesēja visā ES. Vidēji ES ap 30% no nodokļa bāzes apliekas ar samazinātajām PVN likmēm, bet Latvijā – vien 13% kopējās PVN bāzes. Spānijā, Itālijā, Kiprā pat ap ½ no visiem darījumiem apliekas ar samazinātām PVN likmēm! Tomēr šis temats nav tik viennozīmīgs.

Nevajadzētu aizmirst par vietējo PVN reversu

Arī EUR 237 milj. ir pietiekoši liela summa, lai par to cīnītos. Joprojām no Eiropas nāk ziņas par arvien jauniem vietējiem reversiem PVN darījumiem nozarēs, kur konstatēta PVN izkrāpšana. Starp citu, nav redzēts, ka mūsu VID būtu publiskojis vai vismaz informējis FM ar nozaru sarakstu, kurās konstatēta PVN izkrāpšana, lai FM būtu to vieglāk pierādīt EK plašāka vietējā reversa ieviešanai. Pie mums tad laikam viss šai ziņā ir labi. 

Risinājums – vienotā 15% PVN likme, atsakoties no samazinātajām

No vienas puses samazinātās likmes šķiet patērētājiem draudzīgs atbalsta mehānisms. No otras puses – Tax Stories 2. sērijā PVN tiesību profesore Rita de la Feria apgalvoja, ka lielākā daļa samazināto likmju labuma nogulstas mazumtirdzniecības, ne patērētāju līmenī. Tādēļ revolucionāra un loģiska šķiet ES līmenī pagaidām paklusi paustā, maz apspriestā ideja par vienotu, bet samazinātu PVN likmi katrā ES valstī. Teorētiķi aprēķinājuši, ka Latvijā šis samazinājums varētu būt 6%, atsakoties no visām samazinātajām likmēm, lai gūtu līdzšinējos kopējos Latvijas PVN ieņēmumus. Tātad, mēs runājam par 15% vienotu PVN likmi Latvijā. Iespējams, pat runa varētu būt par 12% vienoto likmi.

Online deklarēšana – jaunākais PVN modes kliedziens ES

Arvien vairāk ES valstis ievieš dažādus online rēķinu izrakstīšanas un deklarēšanas mehānismus. Vācijas jaunā valdība šo ielikusi kā ieviešamu mērķi jaunās koalīcijas līgumā. Tax Stories sarunā PVN eksperts Richard Asquith minēja, ka Itālijā PVN plaisa samazinājās pa vismaz ~15%, kad tā ieviesa šo mehānismu un daudzas valstis tagad seko tās piemēram. Šķiet, nav vairs jautājuma – vai to ieviesīs Latvijā, bet – kad? No sarunām VID saprotu, ka nākamgad vēl šai ziņā progresa nebūs, bet VID par šo aktīvi domā un šādas pārmaiņas varētu sagaidīt ap 2025.g.

Ko paredz šis mehānisms?

Vai biznesam tās atkal būs papildus izmaksas? Kāda atšķirība starp Eiropas Komisijas VAT in the digital age programmu, Lielbritānijas Making Tax Digital, Portugāles QR kodu sistēmu, SAF-T, e-rēķiniem, reālā laika deklarācijām un Ķīnas fapiao rēķiniem? Visiem reālā laika deklarēšanas modeļiem ir apakšā viena un tā pati ideja, tik atšķiras izpildījuma nianses – nodokļu administrācija saņem informāciju uzreiz, kad izrakstīts rēķins. Sistēmai jābūt pietiekoši automatizētai visām iesaistītajām personām, lai izietu rēķinu autorizācijas un melno avju izķeršanas soļus.  

Reālā laika deklarēšanas modeļi

Ungārija ieviesa reālā laika (online) deklarēšanu jau 2018.g. – visi darījumi (rēķini) ir deklarējami tad, kad tie notiek. Kad pārdevējs izraksta rēķinu, tas attiecīgo XML failu piegādā arī nodokļu administrācijai. Pircējs var saņemt šo XML failu arī no administrācijas.

Itālija izvēlējās mazliet sarežģītāku reālā laika deklarēšanas modeli. B2B darījumos pārdevējs iesniedz e-rēķinu nodokļu administrācijai. Administrācija, ja viss ir ok ar šo rēķinu, to nogādā pircējam. Kad pircējs apstrādā (apmaksā) rēķinu, tas attiecīgu apstiprinājumu nogādā nodokļu administrācijai. Izklausās sarežģīti, bet tas tā nav, ja visa sistēma ir automatizēta.

Brazīlijas sistēma ir līdzīga itāļu modelim, tik pēc rēķina apstiprināšanas administrācijā to pircējam nosūta pārdevējs, ne pati administrācija. Pircējam jāpārliecinās pie administrācijas par rēķina autentiskumu. Arī Meksikā u.c. ir līdzīgs modelis.

Online deklarēšanas tēma Latvijā nav jauna

Šādu sistēmu valstu saraksts aug kā sēnes pēc lietus un grūti saprast, kādēļ Latvija vēlas gaidīt līdz pat 2025.gadam. Kādā sarunā ar VID jau pirms gadiem pieciem šīs iespējas apspriedām un toreiz atruna bija, ka VID nav tik daudz serveru, kur šādu informāciju glabāt. Turklāt, visas ES mērogā nenorimst diskusijas par (GDPR) datu aizsardzības ietekmi uz nodokļu aprēķināšanai nepieciešamo datu migrāciju. Tomēr arī šiem jautājumiem nu šķiet radušās atbildes mūsdienu tehnoloģijās, precīzāk – blok-ķēdes tehnoloģijās. Manā nespeciālista izpratnē tas nozīmē, ka nevis paši rēķini migrēs uz VID brīdī, kad notiek darījums, bet vien šifrēts kods, ar kuru VID var tikt klāt rēķinam, ja nepieciešams. Šādas sistēmas jau ir gatavas un mūsu VID un FM jau šobrīd par to ir informācija.

Kases aparātu kauna traipa fons

Nepatīkams bremzes fons online deklarēšanai Latvijā šķiet arī pārsteidzīgā kases aparātu un sistēmu reforma, kas uzspieda dārgus, nevienam nevajadzīgus sertificējamus aparātus tā vietā, lai aprobežotos ar printeri un internetu online mazumtirdzniecības darījumu reģistrēšanai.   

---

[1] Piejams Spotify u.c. podkāstu platformās, kā arī te: https://tax-stories.simplecast.com/

Tikai vienā instancē tiesa vērtē vai bijusi uzņēmuma pāreja! Diez vai tas ir pareizi

Augstākā tiesa publicējusi jaunu apkopojumu: “Tiesu prakse par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem 2017. gads – 2021. gada maijs”. Tajā atrodama arī neliela sadaļa par nodokļu (procesuālām) lietām. 

Viena no lietām piesaistīja manu īpašu uzmanību. 

Turpmāk būs sarežģītu vārdu apkopojums, bet īsumā un latviski tas nozīmē - ja uzņēmumam ir nodokļu parādi un tas daļu darbinieku, mantas un klientu pārnes uz citu uzņēmumu, VID piestādīs rēķinu arī šim citam uzņēmumam. Turklāt to, vai VID tā varēja darīt, lems tiesa vienā instancē. Turklāt tiesības apstrīdēt attiecīgās VID aktivitātes (un vispār iebraukt - kas notiek) Jums būs vien 7 dienas laika.  

Tālāk - kaut gan mazliet mīkstināta, bet juridiska valoda.

Jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru VID īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Minētais jautājums ir pakļauts administratīvajām tiesām.

Kā varētu mēģināt panākt šādas prakses maiņu?

Zinot, ka VID ar uzņēmuma pārejas jautājumu brīžiem uzvedas kā zilonis trauku veikalā, tad atstāt uzņēmuma pārejas fakta vērtēšanu viena tiesneša ziņā šķiet neprāts. Gaidīsim tiesu prakses maiņu šai jautājumā. Ir daudz gadījumu, kur pats VID nevar pateikt vai bijusi uzņēmuma pāreja. Tādēļ, pretēji iepriekš minētajai tiesas atziņai, būtu vismaz jāmēģina apstrīdēt šādu lēmumu par uzņēmuma pārejas konstatēšanu kā VID faktisko rīcību parastajā administratīvi procesuālā kārtībā, paralēli parāda piedziņas lēmuma apstrīdēšanai.

Kad pats VID nesaprot vai ir uzņēmuma pāreja?

Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā bieži nav skaidrs vai pārdots bizness vai atsevišķs aktīvs. Prasījām uzziņu, VID tēloja muļķi un neatbildēja tik ilgi pēc būtības (prasīja arvien jaunu informāciju un dokumentus, kas neietekmē lietas būtību), ka nodokļu maksātājam zuda pacietība ko jēdzīgu sagaidīt no VID un tas atmeta šim procesam ar roku. Citā gadījumā VID no sākuma izsniedza uzziņu, ka nekustamā īpašuma pārdošana nav uzņēmuma pāreja, bet pēc sarunas ar VID tas mainīja nostāju un izsniedza pretēju uzziņu.

Uzņēmuma pārejas, vispārējās pret-izvairīšanās normas (ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu), u.tml. ir tik trausli principi, ka ar to piemērošanu nedrīkst ļaut VID uzvesties kā zilonim trauku veikalā - tur ir 7x jānomēra, trijās tiesu instancēs.

Cik jāmaksā, mantojot?

Jaunajā Sekss un lielpilsēta Lieliskais atstāj mantojumā USD 1 mil. bijušai sievai Natašai. Dāmas pēc tam restorānā spriež, ka viņai pēc nodokļiem paliks vien USD 450k. Ja šo seriālu pārceltu pie mums un gan tā personāži kārtotu šo mantojumu pie notāra Latvijā, Nataša saņemtu ap USD 925k. Ja nebūtu izšķīrušies - USD 997 500.

Ko tad īsti paredz mantošanas nodokļu noteikumi?

• Latvijā nav mantošanas nodokļa. 

• Ar IIN neapliekas mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot: 

• autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), un 

• valsts fondētās pensijas kapitālu. 

Mantošanas gadījumā notāru takses piemēro sekojošā apmērā.

• Laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojošajiem 1., 2. un 3. šķiras mantiniekiem – EUR 31,30; tomēr, ja viņu mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz EUR 11 383, papildus – 0,25 % no pārsnieguma;

• no pārējiem 1. un 2. šķiras mantiniekiem – EUR 46,95, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz EUR 8537 – 0,5 % no pārsnieguma;

• no pārējiem 3.šķiras mantiniekiem – EUR 58,69, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz EUR 3557 – 1,5 % no pārsnieguma;

• no 4. šķiras mantiniekiem – EUR 58,69 , bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz EUR 1067  – 5 % no pārsnieguma;

• no pārējiem mantiniekiem – EUR 70,43, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz EUR 854 – 7,5 % no pārsnieguma.

• Tikai 1/2 no minētajām taksēm jāmaksā, ja nepilngadīgie bērni manto no saviem tuvākajiem augšupējiem radiniekiem.

• Eiropas mantošanas apliecības taisīšana:

• ja lietvedību pārrobežu mantojuma lietā uzsāk Latvijas notārs un pabeidz to ar Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu, piemēro iepriekš minētās takses;

• ja Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanas pieteikums ir iesniegts pabeigtā mantojuma lietā – 50 % no minētās takses;

• ja Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanas pieteikumu ir iesniedzis testamenta izpildītājs vai mantojuma pārvaldnieks sava statusa un pilnvaru pierādīšanai, – EUR 78,26;

• ja pārrobežu mantojuma lietā zvērināts notārs piemēro ārvalsts likumu (tai skaitā veic lietu tiesību (in rem) pielāgošanu), zvērināta notāra atlīdzības takse ir par 50 % lielāka nekā iepriekš minētā.

TIESU PRAKSE

Mantotais nodoklis nevar pārsniegt mantojumu, ja manto ar inventāra tiesībām

Jā, dzīve pēc nāves var pastāvēt, ja runa ir par aizgājušā cilvēka nodokļu parādiem. Likums paredz, ka valsts dzēš mirušā nodokļu parādus tikai, ja tos (arī attiecīgās nokavējuma un soda naudas) nav iespējams piedzīt no mantiniekiem. Nesen apkopotas dažas tiesu lietas, kas attiecas uz mantošanas nodokļu jautājumiem. Viens no veidiem, kā mantiniekam pasargāt sevi no mantojuma atstājēja nodokļu parādiem – pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām. Tādā gadījumā mantinieks atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā. To apstiprina arī attiecīgā tiesu lieta, kas iekļauta jaunajā Augstākās tiesas prakses apkopojumā par mantojuma lietām. Turpmāk – arī dažas citas lietas no šī apkopojuma.

Nodokļi pirms persona mantojumu pieņēmusi

Cita lieta risina jautājumu par nodokļu maksājumiem par periodu pēc mantojuma atklāšanās, bet pirms persona mantojumu pieņēmusi. Lai arī mantinieks mantojumu iegūst tikai pēc noteiktu juridisku procedūru noslēgšanās, īpašuma tiesības uz to ir uzskatāmas par iegūtām no mantojuma atklāšanās brīža. Tātad, pēc mantojuma atstājēja nāves arī ar mantojuma masu saistītos nodokļu jautājumus jārisina mantiniekiem.

NĪN parāda mantošana

Šajā tiesu lietā mantinieks notāram iesniedza mantošanas iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Mantojums pieņemts ar inventāra tiesību. Notārs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” izsludināja mantojuma atklāšanos. Rīgas dome notāram pieteica kreditora prasījumu par nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Vēlāk RD pieņēma lēmumu aizstāt mirušo ar viņas tiesību pārņēmēju – mantinieku – administratīvajās lietās par aprēķināto NĪN un mirušā mantojuma masai aprēķināto NĪN.

Lietā atzīts, ka nodokļa maksāšanas tiesiskās sekas mantiniekam rada tieši lēmums, ar kuru mirušais ir aizstāts ar mantinieku. Līdz ar to šis lēmums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un tiesai ir jāpārbauda tā tiesiskums, tostarp noskaidrojot, vai mantiniekam pamatoti uzlikts NĪN maksāšanas pienākums. NĪN saistības, kas rodas no jauna pēc mantojuma atklāšanās, persona iegūst tāpēc, ka tā, apstiprinoties mantojuma tiesībās, ir kļuvusi par patstāvīgu NĪN maksāšanas subjektu no mantojuma atklāšanās brīža.

Citiem vārdiem, iestādes lēmums par NĪN parāda pārnešanu nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Tādā veidā iestāde administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju. Tiesiskās sekas rada agrāk izdotais administratīvais akts par NĪN parādu un privāttiesiski apstākļi, kas šajā situācijā ir legāta pieņemšana.

Vai mantojuma rezultātā gūtā nekustamā īpašuma atsavināšana ir apliekama ar IIN?

IIN likums vispārīgi paredz aplikt ar IIN ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Savukārt, starp ar IIN neapliekamiem ienākumu veidiem paredzēts mantojuma rezultātā gūtais ienākums. Tad kura no normām piemērojama mantota nekustamā īpašuma atsavināšanai? Kādā lietā mantinieks atsavināja iepriekš mantotu nekustamo īpašumu, kas nav bijis norādīts kā tās deklarētā dzīvesvieta. VID saistībā ar šo darījumu aprēķināja IIN. Lietā atzīts, ka nodokļu iestāde pareizi nav noteikusi personai maksāt IIN no ienākuma, kas gūts mantojuma rezultātā. VID korekti ir aprēķinājis IIN par nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu kā par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Ar IIN apliekamās vērtības noteikšana mantota nekustamā īpašuma pārdošanai

Kādā citā lietā secināts, ka mantotā nekustamā īpašuma atsavināšanas kapitāla pieauguma aprēķināšanas vajadzībām par iegādes vērtību ir jāuzskata mantojuma apliecībā norādītā īpašuma vērtība. Tiesību normas izslēdz to, ka būtu apskatāmas iepriekšējā periodā (mantojuma atstājēja) veikto iegādes darījumu vērtības (atšķirībā, piemēram, no dāvinājumiem). Ja mantojuma masā nav norādīta konkrēta nekustamā īpašuma vērtība, tad par īpašuma iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

Kapitāla pieauguma nodokļa aprēķins ir saistāms ar konkrētas personas ienākumiem, veicot darbības ar konkrētu īpašumu. Līdz ar to likuma regulējums, kas paredz, ka IIN no kapitāla pieauguma noteikšanai nozīmīgi ir tikai pieteicēja slēgtie darījumi (mantojuma pieņemšana un īpašuma pārdošana) un saistībā ar šiem darījumiem veiktie faktiskie izdevumi un saņemtie ieņēmumi, atbilst ienākuma no kapitāla aprēķina principiem.

Izdevumu un ieguldījumu attiecināšana, pārdodot mantotu nekustamo īpašumu

Personas ieguldījumi mantotajā nekustamajā īpašumā tiek atzīti no tā brīža, kad persona varēja veikt šos ieguldījumus kā īpašuma īpašniece (savā vārdā un savās interesēs). Mantojuma atstājēja ieguldījumi, kas veikti īpašumā pirms mantojuma atklāšanās, nevar tikt atzīti par mantinieka ieguldījumiem.

Uz mantinieka izdevumiem nav attiecināmi procentu maksājumi par kredītu, kas radušies mantojuma atstājējam viņa dzīves laikā. Izdevumi ir bijuši citai personai, turklāt laika posmā, kurā mantinieks nebija nekustamā īpašuma īpašnieks. Attiecīgajā lietā Senāts atzina, ka nav pamatots pieteicēja paustais, ka apliekamā ienākuma aprēķinā (izdevumos) ir jāņem vērā pieteicēja pārņemtās mantojuma atstājēja saistības. Ar IIN netiek aplikts mantojuma rezultātā gūtais ienākums, tādēļ nodokļu aprēķins netiek veikts par to, vai mantojuma pieņemšanas rezultātā pieteicēja ieņēmumu un izdevumu savstarpējā attiecība uzrāda pozitīvu vai negatīvu ienākumu.

Ko nozīmē Satversmes tiesas spriedums par IIN?

 

Apstrīdētās likuma normas: 

„Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”

„Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”

Spriedums

Kā zināms, ST piektdien paziņoja, ka šīs normas neatbilst Satversmei, precīzāk - tiesībām uz īpašumu. Attiecīgā Satversmes norma paredz:

„Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Galvenie jautājumi

Kādi bija galvenie argumenti un kas notiks tālāk? Vai drīkstam atprasīt no valsts prettiesiski iekasētos 20%, ja izdevumi pārsniedza 80% no ieņēmumiem - piemēram, ja pašnodarbinātais strādāja ar zaudējumiem?

Video un pro-bono eksperts

Šī ST lieta bija interesanta arī ar to, ka izskatīšana notika trīs sēdēs, kas visas bija publiski redzamas gan tiešraidē ST Youtube kanālā, gan pēc tam - video ierakstā, t.sk. arī mans viedoklis un atbildes uz tiesnešu jautājumiem. Viedokļa būtība, kas ST likās svarīgāka, atreferēta arī spriedumā. Šoreiz Sorainen nebija ieinteresētā puse lietā, bet bija interesanti un pagodinoši piedalīties šādā lietā arī uz pro-bono pamatiem. 

ST galvenie argumenti

ST likās nepieņemami, ka "apstrīdētās normas pieļauj situāciju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir maksājams arī tad, ja nav gūts reāls ienākums, bet gan tikai prezumēts ienākums." ST arī norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts uz taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principu nodrošināšanu vērstu objektīvu un racionālu apsvērumu pamata. Tāpēc ST secināja, ka likumdevēja lietotie līdzekļi nav piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. 

Prieks, ka savā argumentācijā citē arī svarīgāko, ko vēlējos pateikt - "visiem izdevumiem jābūt atskaitāmiem, ja tie veikti tādēļ, lai gūtu saimnieciskās darbības ieņēmumus. Šim principam varot būt izņēmumi, piemēram, izdevumu atskaitīšanu varētu ierobežot tādos gadījumos, kad korekti un precīzi noteikt atskaitāmo izdevumu apmēru ir grūti, piemēram, ja šiem izdevumiem piemīt personīgo, izklaides vai luksusa tēriņu pazīmes."

Var prasīt atpakaļ IIN par pagātni

ST spriedums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tātad, jau tagad SD veicēji var visus izdevumus atskaitīt 100% apmērā. Prognozējams, ka šādi grozījumi IIN likumā stāsies spēkā ar atpakaļejošu spēku, saskaņojot to ar ST sprieduma spēkā stāšanās brīdi. 

Vai ir tiesības vērsties VID, lūdzot atmaksāt IIN, kas samaksāts piemērojot šo ierobežojumu? Atbildes spriedumā uz šo jautājumu nav, bet pēc likuma spriedums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tādēļ ST priekšsēdētāja S.Osipova komentēja, ka par pagātni IIN atpakaļ prasīt nebūs tiesiska pamata. 

Laikam tomēr nevaru piekrist šādam ļoti cienījamās tiesneses apgalvojumam. Jā, ST spriedums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tomēr sprieduma spēkā stāšanos jānošķir no attiecīgo tiesību normu interpretācijas. Kādā lietā bija Senāta spriedums, kas lēma, ka šāda interpretācija par situāciju pirms ST sprieduma ir iespējama. Tātad, pastāv būtiski argumenti par to, ka šāds IIN ir atprasāms. 

Par līdzīgu jautājumu bija arī labs Viktorijas Soņecas raksts, kur analizēta situācija, ka Latvijas Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likuma normas bija atzītas Eiropā par ES tiesībām neatbilstošām. Viktorijas secinājums bija, ka arī šādā situācijā nepamatoti samaksātais nodoklis bija atprasām no valsts.   

Gaisma tuneļa galā 

Šis ir kārtējais pierādījums, ka par taisnību ir vērts cīnīties un tas var nebūt dārgi un likums nav svētā govs, ko nedrīkst aiztikt. Šajā gadījumā Tiesībsargs uztvēra problēmu un tās aktualitāti, un tādēļ vērsās tiesā. Gaidīsim turpinājumu arī par citām aplamībām nodokļu likumos.  

Par dzeramnaudām un rekvizītiem restorānu čekos

Dzeramnaudas psiholoģiskie aspekti

Nesen marketinga guru Seth Godin sava podkāsta Akimbo sērijā  stāstīja par dzeramnaudām restorānos. Viņš novēroja, ka kāda Ņujorkas restorānu ķēde nolēma pāriet no dzeramnaudu samaksas viesmīļiem uz tās iekļaušanu maltītes rēķinā. Ideja vienkārša - restorānā bez apkalpojošā personāla ir arī daudzi citi, līdz kuriem dzeramnaudas nenonāca, bet ar iekļaušanu rēķinā restorāns varēja dalīties ar visiem darbiniekiem. Šim visam blakus stāsts podkāstā bija, ka daudziem klientiem tas nebija pa prātam, jo ir cilvēku kategorija, kam ir svarīgi padižoties ar savu statusu, atstājot lielākas dzeramnaudas. Turklāt, rēķins ar iekļautu dzeramnaudu noņem apmeklētājiem iespēju izlemt - vai un cik dzeramnaudas atstāt.   

Čekā nevajag pircēja rekvizītus, ja maksā ar uzņēmuma kredītkarti

Šis viss mani uzvedināja uz neveiklu situāciju pie mums restorānos. Biznesa cilvēki velk no makiem vai meklē telefonos uzņēmuma rekvizītus, lai restorāns tos varētu iedrukāt čekā. Man tas šķiet klasisks piemērs, kad grāmatveži un arī restorāni kalpo likuma burtam un dara tā, kā VIDam vieglāk, nevis biznesam. Manuprāt, ja restorāna klients norēķinās ar uzņēmuma kredītkarti, ir iespējams identificēt maksātāju, tādēļ vēl papildus iedrukāt klienta rekvizītus čekā, kā to prasa likums, nav nepieciešams. Proti, spēju identificēt maksātāju pēc bankas konta izdrukām jāpielīdzina uzdrukai uz čeka. Ne tikai VIDā, uzņēmumu grāmatvedībā, bet pat nodokļu konsultantu lokā virkne cilvēku par šādu interpretāciju rauc uzacis un saka, ka netic tai. 

Vai šai manai hipotēzei ir kāds apstiprinājums?          

Šai ziņā restorāni nav nekas unikāls. Esam pieraduši arī, ka Circle K kasieri u.c. pārdevēji laipni smaidot piedāvā iedrukāt čekā degvielas pircēja rekvizītus. Varētu atsaukties uz VID nu jau iecienītajām normām par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu. Taču, vai ir vēl kas atbilstošs? Tiesu praksē šādi jautājumi nebūs ikdienišķa parādība, jo čeki ir parasti par salīdzinoši nelielām summām, par kurām neatmaksājas tiesāties. Man šķiet, ka pirms daudziem gadiem bija arī attiecīgs tiesas spriedums, bet to vairs ātrumā nevaru atrast. Padalieties, ja kādam tas ir pie rokas.   

Ja čeks ir līdz EUR 30, pircēja rekvizītus nevajag

Likums it kā viennozīmīgi saka: "Par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav ietverta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 euro."         

Ja 2 dokumenti kopā apliecina likumā prasīto info, tad tas arī ir ok

Varētu jau viesmīlim pēc garšīgas maltītes sadalīt ēdienus 5 čekos - vai tas padarītu VID laimīgu šajā jautājumā? Tomēr arī virs šīs summas - vai var teikt, ka nav pakalpojuma saņēmēja rekvizītu, ja saliekot 1+1 sanāk 2? Manuprāt čeks kopā ar bankas konta izdruku pēc norēķināšanās ar uzņēmuma kredītkarti nepārprotami liecina, ka uzņēmums iegādājies ēdināšanas pakalpojumu attiecīgajā restorānā. Nevar teikt, ka šīs informācijas nav - tā tika nav vienā dokumentā, bet ir divos. PVN jautājumu tiesu lietās tā ir ierasta prakse, ka darījuma pavad-dokumentos nereti trūkst kāda informācija vai tā ir kļūdaina, taču gan Latvijas, gan ES tiesu prakse šajā ziņā neļauj piekasīties formalitāšu trūkumiem, ja redzama darījuma būtība. Tomēr, lai cilvēkiem noņemtu satraukumu, VID varēja prasties uz publicēt atbilstošu metodiku.

Ja nav uzņēmuma kredītkartes, tad gan vajadzēs rekvizītus

Kāds it kā loģiski norādīs uz citu atbilstošu likuma normu: "Par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav norādīti visi šā panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija, ja tam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka vai cita dokumenta datums, numurs un šā panta pirmajā daļā minētā informācija, ja šajā pantā nav noteikts citādi."

Tomēr arī šo normu jāpiemēro tikai gadījumos, kad summa ir EUR 30 vai vairāk un cilvēks nav norēķinājies ar attiecīgā PVN maksātāja kredītkarti. Restorāniem, starp citu, čeku ir jāizsniedz bez prasīšanas. 

Kā ar dzeramnaudas nodokļiem?

Visbeidzot, atgriežamies pie tā, ar ko sākām - kā tad ar dzeramnaudu? Arī šis temats mazo summu dēļ parasti tiek paslaucīts zem tepiķīša - grāmatveži ir spiesti rīkoties ar melno kasi, ja tāda ir. Ja tādas nav, biznesa pusdienu dalībnieki šo summu parasti sedz no savas kabatas. Vienkāršākais risinājums droši vien ir, ja restorāni plaši sāktu iekļaut dzeramnaudas maltītes rēķinā, gluži kā Ņujorkas restorānā, par to pabrīdinot ēdienkartē. Ārzemēs bieži redzēts, ka pat kases sistēmas ļauj klientam izvēlēties dzeramnaudas apmēru, ko pircējs vēlas iekļaut rēķinā. 

Dzeramnauda - reprezentācijas izdevumi

Tomēr tiem, kas arvien vēlas palikt pie klasiskās dzeramnaudu sistēmas, ieteiktu padomāt par zināma budžeta izdalīšanu uzņēmuma darbiniekiem arī dzeramnaudām restorānā. To, manuprāt, iespējams uzskatīt par uzņēmuma reprezentācijas izdevumu. Par priekšnodokļa atskaitīšanu dzeramnaudas apmērā nevar būt runa, tomēr UIN vajadzībām šāda summa nebūs apliekama, ja tā kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada kopējās darbiniekam aprēķinātās bruto darba samaksas. 

Kā ar dzeramnaudas saņēmējiem?

Par dzeramnaudas saņēmējiem VID gan ir publiski izteicies, ka tā ir apliekama ar IIN un VSAOI, gluži tāpat kā alga. Par šo interpretāciju gan VID varētu padomāt vēlreiz, jo dzeramnaudu bārmenis vai viesmīle nesaņem no darba devēja, bet gan no klienta. Taču arī tikai IIN no deklarētas 0 ir 0. Tāpēc tikai loģiski būtu legalizēt šāda veida ienākumus un likt restorāniem u.c. pakalpojumu sniedzējiem tos iekļaut rēķinā, ja nu pircējs ir izvēlējies to maksāt. 

Komentāri?

Komentāru lauciņš ir pilnībā Jūsu rīcībā, ja jums padomā ir kādi labāki argumenti vai risinājumi, vai arī atšķirīgs viedoklis. Tikai diskutējot var ātrāk nokļūt pie korektāka risinājuma.   

Globālās UIN revolūcijas Latvijas perspektīva

 

OECD šobrīd ir galvenais motors būtiskai starptautiskās nodokļu sistēmas reformai, kas nodrošinās, ka no 2023. gada lielajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem jāpiemēro minimālo UIN likmi 15% apmērā (Pīlārs 2) un jāmaksā nodokli patēriņa valstīs, pat ja tur nav reģistrēta klātbūtne (Pīlārs 1). Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka 2022. gadā ierosinās divas ES direktīvas OECD 1. un 2.pīlāra īstenošanai. Ārpus ES projekta dalībvalstu (ap 140) mērķis ir 2022. gadā parakstīt daudzpusēju konvenciju, kas tiks īstenota 2023. gadā.

Pirmais pīlārs pārdalīs nodokļa uzlikšanas tiesības no uzņēmumu izcelsmes valstīm uz tirgiem, kur tie veic komercdarbību un gūst peļņu, neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi tur fiziski atrodas. Paredzēts, ka tas attieksies tikai uz super-lieliem spēlētājiem - uz daudznacionāliem uzņēmumiem, kuru kopējais pārdošanas apjoms pārsniedz EUR 20 miljardus un ienesīgums pārsniedz 10%. 25% šo uzņēmumu peļņas virs 10% sliekšņa tiks pārdalīti tirgus (patēriņa) jurisdikcijām.

Otrais pīlārs ieviesīs globālo minimālo UIN likmi 15% apmērā. Jaunā minimālā nodokļa likme attieksies uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi pārsniedz EUR 750 milj. ES līmenī par šo 15% UIN (Pīlāru 2) īsi pirms Ziemassvētkiem OECD beidzot publicēja plašāku materiālu un šī nu vēsturiskā ideja iegūst arvien konkrētāku veidolu. Tāpēc par Pīlāru 1 detaļas vēl nav tik daudz, kā par Pīlāru 2.

No vienas puses - tas viss ir tālu un attieksies uz lielajiem - par ko tad mums te Latvijā iespringt. Tomēr ne gluži tā. Pirmkārt, vakar Financial Times labi aprakstīja tās politiskās House of Cards redzētās cīņas, kas vēl tikai būs, it sevišķi ASV. Tieši ASV būs atslēgas figūra, lai Pīlārs 1 vispār notiktu, jo žurnālisti aplēš, ka prezidentam Baidenam varētu nebūt vajadzīgās 2/3 konvencijas ratificēšanai, jo Pīlārs 1, kā zināms, g.k. skars milžus, kas bāzējas ASV. Tātad, potenciāli ASV atdos savus nodokļus Facebook, Amazon, Google u.c. kompāniju pakalpojumu patēriņa valstīm. Uz šīm sarunām Francija, Itālija, Spānija, Lielbritānija un Austrija sēdīsies pie sarunu galda ar savu digitālo pakalpojumu nodokli kabatā. Latvija nāks ar neko. 

Otrs - par Pīlāru 2 lielais nezināmais ir - kas notiks ar Latvijas UIN sistēmu? Visticamāk, tā vairs nepastāvēs pēc Igaunijas izcīnītā 4 gadu pārejas perioda, jo Latvijai nav izdevīga sistēma, kur Latvijas UIN vietā Latvijas meitas māte citā valstī maksās UIN par Latvijas meitas peļņu. Latvijas FM, gan, vēl neko nekomentē - vai tā ir pacīnījusies, lai arī neizmaksāto peļņu mūsu UIN sistēmā Pīlāra 2 ietvaros uzskatītu par apliktu ar UIN. Ziemassvētkos publicētās OECD vadlīnijas paredz, ka uzkrātai (bet neizmaksātai) peļņai UIN arī tomēr skaitās 15% globālā UIN aprēķinā, ja vien uazkrājums nepārsniedz 3 gadus. 

Uzturēt 2 UIN sistēmas (vienu lielajiem, virs EUR 750 milj. un vienu pārējiem) ir neefektīvi, it sevišķi, ja runājam par tik niecīgiem UIN ieņēmumiem, kā tas ir pēdējos gados (ap 200 milj.). Šī globālā minimālā UIN sistēma lielajiem man šķiet vien izmēģinājuma solis, lai pēc tam to reformētu visiem. Tādēļ arī mazajiem ofšoristiem jāsaausās, ka tas vēl mūsu dzīves laikā (Dievs dod) vairs nebūs izdevīgi, jo būs Latvijā vai jebkurā citā galvenā akcionāra valstī jāmaksā par ofšorā esošo peļņu. CbCR sistēma lielajiem jau tūlīt liks visus finanšu datus, darbinieku skaitu, funkcijas utt. publiskot par katru valsti. Arī tas, visticamāk, ir izmēģinājums, pirms šādi dati būs publiskojami arī pārējiem. 

Laipni lūgti jaunajā, caurspīdīgākā, pasaulē, kur visi maksās vismaz 15% UIN un nodokli būs jāmaksā pat, ja uzņēmumam nav fiziskas klātbūtnes patēriņa valstī! Pasaulē, kur bizness arvien vairāk kļūst digitāls, tas šķiet tikai loģiski. Tas, starp citu, varētu neskart tikai e-komerciju, bet arī farmācijas biznesu, piemēram, kas novecojušas, pēc 1.Pasaules kara ieviestās sistēmas dēļ, drīkst lielā mērā neaplikt no zāļu pārdošanas gūto peļņu zāļu patēriņa valstī. Pasaule kļūs mazliet labākā, man šķiet. Kā šķiet jums?

PVN, kāds tas ir šobrīd, ir novecojis

Vakar piezvanīja čoms, kas ir liela uzņēmuma vadītājs. Viņa uzņēmumam kādas citas ES valsts nodokļu administrācija izrakstījusi rēķinu par darījumiem ar uzņēmumu, kas vēlāk izrādījies krāpnieks. Viņš teica "Zini, Jāni, ja šoreiz nepanāksim uzrēķina atcelšanu, es nezinu, ko vēl mēs varam darīt, lai nenonāktu šādā situācijā." Arī šai citā, it kā senā un vispār atzītā demokrātiskā, valstī nodokļu administrācija uzvedās gluži kā mūsu VID PVN uzrēķinu lietās - salipina kopā nesakarīgus faktus par dažādām kļūdām vai nesakritībām un izdara secinājumu, ka vajadzēja zināt, ka darījuma partneris krāpsies. Bet nezināja. Un joprojām visā Eiropā nav veida, kā uzņēmums, kurš vēlas visu izpildīt kā pēc grāmatas, baltiem cimdiem, var sevi pasargāt no šādām situācijām. 

Esmu pārliecināts, ka vainīga ir PVN sistēma. Tas pats čoms atsaucās uz praksi kādā citā ES valstī, kur attiecīgo preču piegādēm ir tā saucamais vietējais reverss (PVN B2B darījumos tikai uzskaita, bet fiziski nemaksā, tāpēc krāpniekiem nav iespējams to ielikt kabatā un pazust), kas padara izkrāpšanu neiespējamu. Taču Eiropas Komisija kūtri piekrīt šādu izņēmumu no vispārējās kārtības kādā no ES valstīm atļaut, jo tas nerisina izkrāpšanas problēmu, bet tik novirza no vienas valsts uz citu. Tādēļ valstīm iet grūti ar īpašo apstākļu pierādīšanu EK vietējā (vienas valsts ietvaros) reversa atļaušanai, un ne visās nozarēs tas pat ir iespējams.  

Netflix dokumentālajā filmā Lords of Scam izskaidrota PVN izkrāpšana visā tās krāšņumā. Lai paspilgtinātu iespaidus, PVN shēmu izskaidro bērns, lai visiem būtu saprotami, ja reiz bērns tev to stāsta. Viens no personāžiem šajā filmā ir eksperts, kurš jau detalizētāk paskaidro nianses. Viņu sauc Marius-Cristian Frunza un viņš ir sarakstījis grāmatu par PVN izkrāpšanu. Tās sākumā viņš citē Eiropas Komisāra 2017.g. izteikumus, ka PVN ir novecojis (no longer fit for the purpose) un ka ES pilsoņiem vairs nevajadzētu piekrist šādai lietu kārtībai, it īpaši tādēļ, ka tādējādi mēs visi finansējam noziedzniekus un teroristus.  

Šādi uzbrukumi biznesam mums ir ikdiena. Ja agrāk VID uzbruka piegādātāju piegādātājiem, tad tagad - eksportētājiem, par to, ka tiem vajadzēja zināt, ka krāpnieks BŪS klienta klients! It kā absurds - jāzina par kaut ko, kas notiks nākotnē citā valstī. PVN tiesību profesore Rita de la Feria manā Tax Stories podkāstā teica, ka PVN ir labākais nodoklis, kāds mums ir, un es tam varu piekrist. Tikai šim nodoklim steidzami nepieciešams kapitālais remonts. 

EK šo remontu saredz reālā laika rēķinos un deklarācijās, visticamāk - automātiski sagatavotās, un ir citu valstu pieredze, ka tas uzlabo situāciju. Taču VID uz to skatās kā uz 2024.gada projektu. Līdz tam FM būtu jāaizstāv savu biznesu un maksimāli jācenšas ieviest vietējo reverso PVN. Interesanti būtu dzirdēt arī, kādēļ veiksmīgais Polijas u.c. valstu dalīto maksājumu (pircējs maksā pārdevējam par preci vai pakalpojumu, bet valstij - PVN) modelis Latvijai šķiet maz perspektīvs. 

Nesen ģenerālis Podiņš publiski izteicās, ka PVN izkrāpējiem izņemtas granātas, automāti un pat ložmetējs. Cīņas ar izkrāpējiem vārdā normāliem eksportētājiem audits notiek 2 gadus un pēc tam vēl 5 gadus ir jātiesājas par savu taisnību, ja vispār uzņēmums līdz tam izdzīvos, jo VID arī 5 gadu uzrēķina samaksas grafiku sācis regulāri atteikt! Kādi vēl pierādījumi nepieciešami, ka PVN situācija kliedz pēc pārmaiņām?