Tie, kas atceras veco labo komēdiju Policijas Akadēmija, droši vien arī atceras spārnoto frāzi šai filmā - ar ko sākas nekārtības? Un nekārtības saistībā ar uzņēmumu ziedojumiem Ukrainai risinājās strauji, dažu dienu laikā un sākās apmēram tā..
Vienā no iepriekšējiem blogiem ieklepojos, ka būtu labi, ja UIN nebūtu jāmaksā tiem, kas ziedo Ukrainai šajos kara apstākļos. Tur bija arī atgādināti kritēriji, kurus izpildot uzņēmumi kvalificējas UIN atvieglojumiem. Blogu pārpublicēja Delfi.
Ar mani sazinājās ZZS deputāts un ātri sagatavojām attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Ukrainas atbalsta likumā. Par to, lai ziedotājiem par ziedojumu nebūtu jāmaksā UIN, ja tie nekvalificējas UIN atlaidei. Arī par to, lai ziedotājiem būtu tiesības atskaitīt priekšnodokli par precēm, ko tie pēc tam ziedo Ukrainas humānai palīdzībai.
Pēc tam sazinājās arī FM atbilstošais speciālists un izteica atbalstu šai PVN iniciatīvai, par ko FM arī pati gatavo priekšlikumus grozījumiem likumā. Pārrunājām veiksmīgāko šo grozījumu formātu, lai nav pretrunas ar ES PVN direktīvu.
Tad vakarā noskatījos šo video ar kārtējo Ukrainā nogalināto nevainīgo mazuli un nevarēju vairs normāli pagulēt. Pa nakti rādījās murgi, kuros nosapņoju, ka minēto UIN priekšlikumu principā atbalsta arī daudzi pozīcijas deputāti, tomēr Reira kungs (un līdz ar to - arī FM) iestājās pozā un minēto UIN priekšlikumu noairēja. Rezultātā visa pozīcija pakļāvās koalīcijas disciplīnai un nolēma, lai tik uzņēmumi maksā UIN par ziedojumiem, ja reiz viņiem iet tik labi, ka var ziedot. Turklāt, daži koalīcijā uzmeta lūpu un iestājās pret šiem UIN grozījumiem, jo tas, lūk, nenāca kā pozīcijas priekšlikums. Skumji.
Ko tieši nolēma Saeima?
PVN - ja preces ziedo
Galvenās izmaiņas saistītas ar PVN - tiem, kas ziedo preces Ukrainai, nav jāatmaksā valstij priekšnodokli par šo preču iegādi. Tas stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu - 24.februāri, kad sākās karš.
PVN - ja preces pārdod SLO, kas ziedo
Otrs, pavisam nesen, 22.martā stājās spēkā grozījumi PVN likuma piemērošanas noteikumos, kuru galvenā doma - 0% PVN likmi drīkst piemērot eksportam uz Ukrainu, ja pārdevējam ir 1 no 3 attaisnojuma dokumentiem (vispārējā gadījumā vajadzīgi 2 no 3). FM man skaidroja, ka tas attiecas arī uz situācijām, kad pārdevējs pārdod sabiedriskā labuma organizācijai, bet tā organizē eksportu. Attaisnojuma dokumentos kā nosūtītājs parādās šis pārdevējs. Atmiņas atsvaidzināšanai - kas tad ir šie 3 attaisnojuma dokumenti?
1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumenti vai to
kopijas;
2. līgumi, kas noslēgti ar trešo valstu personām (preču saņēmējiem);
3. dokumenti, kas apliecina samaksu par preču eksportu.
NVO
Pašām biedrībām un nodibinājumiem (SLO) vairs nevajag ar steigu grozīt statūtos norādītos ziedojumu saņemšanas mērķus, lai tās varētu palīdzēt Ukrainai - likuma grozījumi vairs šādiem gadījumiem neparedz šādu prasību. NVO arī būs atvieglota atskaitīšanās par Ukrainai ziedotajām precēm un naudām.
Ziedošanas ierobežojums
Maz pamanīta bija ziņa par jauno Ukrainas atbalsta likuma normu, kas paredz, ka kapitālsabiedrības ziedošanai Ukrainas atbalstam drīkst atvēlēt ne vairāk par 20% no iepriekšējā gada peļņas, no kuras vēl pirms 20% rēķināšanas jāatņem Covid-19 krīzes laikā no valsts saņemtos atbalsta pasākumus! Tātad, ja nebija pagājušā gadā pietiekoša peļņa = ziedot Ukrainai nedrīkst. Vienīgi, nav skaidrs, kas notiks ar uzņēmumiem, kas ziedojuši pirms grozījumu pieņemšanas vai kas ziedojuši pēc, bet apzināti vai neapzināti pārkāpuši šo aizliegumu. Daudziem ir viedoklis, ka palīdzība tiem, kas lej asinis Ukrainā, ir svarīgāka par jebkuriem naudas jautājumiem.
IIN + VSAOI
Uzsākot darba attiecības Latvijā, Ukrainas iedzīvotāji var saņemt pabalstu vienas minimālās mēnešalgas apmērā un to neapliek ar algas nodokļiem. Ukrainas iedzīvotājam pabalsta saņemšanai jāvēršas mēneša laikā pie Nodarbinātības valsts aģentūras.
VID komentāri
Arī VID pietiekoši aktīvi noreaģēja ar skaidrojumiem. Tur iespējams atrast par fizisko personu ziedojumiem u.c detaļām, kam šajā blogā nepieskāros. Bet ar VID komentāriem vienmēr - kā ar bitēm - uzmanīgi, ar prātu domājot līdz. Jāpaslavē VID arī par lēmumu atteikties apmainīties ar Krieviju ar muitas informāciju kara laikā.
IIN vai VSAOI atvieglojums tiem, kas saņem digital nomad visa
Visbeidzot, pagājušā nedēļā (skolēnu brīvdienās) biju tikko ienācis kādā Malagas iepirkšanās centrā, kad Labklājības ministrs palūdza pakomentēt grozījumu Imigrācijas likumā projektā. Projekts šķiet atbilstošs jaunākajām tendencēm, jo tas dotu IIN vai VSAOI priekšrocības ārzemniekam, kas saņēmis t.s. digital nomad visa. DNV ir ilgtermiņa vīza, kuru izsniegs ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir saistīts ar uzturēšanos Latvijā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts ārpus Latvijas, pārnest nodokļu rezidenci uz Latviju. Šobrīd šajā sakarā ir divi priekšlikumi. Pirmais paredz stimulu pārnest nodokļu rezidenci uz Latviju – šādā gadījumā paredzēts piemērot IIN atlaidi pirmajā gadā. Otrais paredz iespēju brīvprātīgi sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņemot atsevišķus pabalstus.
Ideja ir laba, jo piesaista nodokļus no tiem, kurus, iespējams, Latvija savādāk nesaņemtu. Šādi piemēri jau pastāv citās ES valstīs. Parasti tādos gadījumos biju lasījis par līdzīgiem mehānismiem saistībā ar IIN, bet par VSAOI šādos gadījumos man ir jaunums. Šai sakarā ir viens labs UK nodokļu profesores darbs, kas brīdina valstis par šādu tendenci saistībā ar arvien biežāku darbinieku attālinātā darba paradumu maiņu.
Vienīgi, ja doma būtu piesaistīt labus darbiniekus no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas, kas turpinātu strādāt ārzemju uzņēmumā no Latvijas, Ukrainas cilvēkiem šobrīd nebūs iespēju pierādīt, ka viņš/viņa vairs nav turienes nodokļu rezidents (kā to šobrīd paredz projekts), jo attiecīgās iestādes šādus apliecinājumus šobrīd neizsniegs. Latvijas nodokļu rezidenci iespējams saņemt uzreiz ar dzīvesvietas deklarēšanu (pozitīvs fakts), bet kā lai pierāda negatīvu faktu (neesmu citur rezidents) - ar 200 pasaules valstu nodokļu administrāciju izziņām? Nodokļu rezidence vienlaikus var būt vienā valstī, ja Latvijai ar attiecīgo valsti ir nodokļu konvencija. Pēc konvencijas var būt grūtāk pārnest rezidenci, tāpēc vienkāršāk būtu atsaukties uz Latvijas likuma kritērijiem, bet tas ne vienmēr nozīmēs, pa pēc nodokļu konvencijas viņš tiešām ir LV nodokļu rezidents. Ņemam popkornu un turpinām sekot līdz šim.
Ko par ukraiņu nodarbināšanu saka nodokļu konvencijas?
Latvijai ir nodokļu līgums ar Ukrainu, kas paredz vispārējo principu, ka darba ienākumus var aplikt ar nodokli Latvijā, ja Ukrainas rezidents veic darbu Latvijā. Taču līgums arī paredz atbrīvojumu no ienākuma nodokļa Latvijā, ja:
a) darbinieks uzturas Latvijā uz laiku vai periodiem, kas kopā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, un
b) atalgojumu izmaksā darba devējs, kas nav Latvijas rezidents, vai viņa vārdā, un
c) atlīdzību (faktiski un pēc būtības) nemaksā darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā.
Tādējādi uz laiku pārcelšanās gadījumā, ja ir izpildīti a)-c) kritēriji, personas var atbrīvot no ienākuma nodokļa no algas, kas gūta, strādājot Latvijā. Jautājums varētu būt par c) kritēriju - vai pārvietoto darbinieku darbība rada ārvalsts darba devēja pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ko sīkāk jāanalizē katrā gadījumā atsevišķi.
Tāpat starp Latviju un Ukrainu ir noslēgts sociālās apdrošināšanas līgums, kas paredz noteiktas iespējas Ukrainas darbiniekiem pēc nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas palikt Ukrainas sociālā nodrošinājuma sistēmā.
Vēl par migrācijas un nodarbinātības papīriem
Attiecībā uz darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem ar Ukrainas pilsonību, kuri bēga no kara, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu uzturēšanās un nodarbinātības jautājumos kara periodā. Proti, ukraiņi, kā arī personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Ukrainā, bēgot no kara vai kuri nevar atgriezties Ukrainā kara dēļ, pēc ierašanās Latvijā varēs strādāt praktiski uzreiz. Reģistrējoties pēc ierašanās, ukraiņi varēs sākt strādāt Latvijā, ja viņi PMLP iegūs ilgtermiņa vīzu (izsniedz uz vienu gadu) un tiesības uz nodarbinātību (bez ierobežojumiem). Izveidots īpašs centrs kara bēgļiem, kur var nokārtot visas formalitātes. To pašu var izdarīt jebkurā PMLP nodaļā Latvijā. Valsts nodeva par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu šajā gadījumā netiks piemērota. Vīzu varēs saņemt arī Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visu nepieciešamo dokumentu. Tādā gadījumā viņiem var būt pienākums gada laikā iesniegt attiecīgos dokumentus. Ukrainas valsts-piederīgo nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrācija NVA un netiks piemērota prasība nodrošināt darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā.
Ko dara citas valstis?
Eiropas Komisija 23.martā nolēma, ka tā nepiemēros valsts atbalsta ierobežojumus ES valstu ieviestajiem Ukrainas krīzes skarto uzņēmumu atbalsta pasākumiem
- tiešiem grantiem, valsts garantijām un subsidētiem aizdevumiem;
- palīdzībai ar augstajām enerģētikas cenām - ES dalībvalstis varēs daļēji kompensēt uzņēmumiem, jo īpaši intensīvajiem enerģijas lietotājiem, papildu izmaksas, kas radušās ārkārtas gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ; saistīto atbalstu var piešķirt jebkurā formā, arī tiešās dotācijas veidā;
Un vēl daži no nodokļu jaunumiem saistībā ar Ukrainu pasaulē martā..
- Puertoriko - aizliegusi Krievijas alkohola tirdzniecību;
- Vācija - atļauti plašāki ziedojumi, to apliecināšanai pietiek ar ziedojuma saņēmēja vēstuli; nodokļu atvieglojumi būs arī tiem, kam statūti neparedz tiesības vākt ziedojumus; nodokļu atvieglojumi - ziedotājiem un tiem, kas nodrošina darbaspēku palīdzībai Ukrainai, kā arī ļauj izmantot savu nekustamo īpašumu palīdzībai Ukrainai, arī tiem, kas palīdz bēgļiem; biznesa aktīvu nodošana bēgļiem - atskaitāms biznesa izdevums;
- Krievija ierobežo darījumus ar nekustamiem īpašumiem ārzemniekiem un ārzemēs dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem; nosaka moratoriju mazu un vidēju uzņēmumu auditam; centrālā banka ierobežo naudas pārskaitījumus uz ārzemēm, t.sk. dividendes un %; izveidots nedraudzīgo valstu saraksts;
- Ukraina atcēla importa nodevas humānai palīdzībai; konfiscē Krievijai (un valsts uzņēmumiem, pagaidām ne fiziskām personām) piederošus aktīvus;
- Rumānijā visi ziedojumi samazina ar ienākuma nodokli apliekamo bāzi; priekšnodoklis ziedotajām precēm - atskaitāms;
- OECD aptur Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju darbību jebkurās organizācijas daļās;
- Igaunijā ziedotājiem (saņēmējiem - NVO atsevišķā sarakstā) nepiemēro UIN bez ierobežojumiem; (likums vēl nav pieņemts, bet diezgan droši, ka šāds tas tiks apstiprināts). Likumā paredzēts saraksts ar NVO, jo pretējā gadījumā būs grūti izsekot korektai naudas novirzīšanai uz Ukrainu.
Galvenais
Starp citu, SLO Uzņēmeji Mieram uzņēmuši tiešām ievērojamus apgriezienus. Visus līdzekļus tā novirza tikai sadarbībā ar caur Latvijas vai Ukrainas iestāžu pārbaudītiem avotiem, ka palīdzība nonāk pie vajadzīgā adresāta. Dažreiz Ukrainas iestādes un sabiedriskās organizācijas (arī UM pārbaudītas) sūta konkrētu preču sarakstus - par tiem varat interesēties vai nu pie manis vai pašā organizācijā. Vēl nav par vēlu palīdzēt!
