Parasti, runājot par
Īriju, prātā nāk lieliska mūzika vai darba meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru vairāk izklausās kaut kas
saistīts ar īru viskijiem, kaut arī tā ir nodokļu pasaulē sen pazīstama frāze. Jā,
Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši
zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis
iepriekš aprakstītais holdingu režīms[1] nav par
iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir
populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š.g. 18.oktobra rakstā
sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double
Irish[2]. Kā
strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim
vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?
Pieņemsim, Latvijā
darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts
budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar
UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami.
Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar
zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību, u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas
uzņēmumu Īrijā (KB IRL)
un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas,
zinātību, u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL
autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem
autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī
ieturējuma nodokli.
Savukārt, nodokļu
ietaupīšanas ideja faktiski slēpās apstāklī, ka Īrijā reģistrēts uzņēmums (KB
IRL) vēl nenozīmē, ka tas maksā nodokļus Īrijā. Lai maksātu Īrijas UIN, KB IRL arī
jābūt Īrijas nodokļu rezidentam. Tā kā, atšķirībā no Latvijas, Īrijā un citās
valstīs nodokļu rezidencei svarīga ir uzņēmuma vadības atrašanās vieta, KB IRL ar
vadību ārzemēs (piemēram, Panamā) parasti nemaz neskaitās Īrijas nodokļu
rezidents. Tādēļ KB veiktie autoratlīdzības maksājumi uz KB IRL nav apliekami
ar UIN Īrijā. Tie ir apliekami šajā gadījumā – Panamā, kur varat trīs reizes
minēt, cik liela ir UIN likme.
Tikai KB jāievēro 2
papildus nosacījumus: a) KB IRL jābūt meitas uzņēmumam Īrijā, kas veic komercdarbību
Īrijā, tādēļ KB IRL nepieciešams izveidot KB IRL2; un b) pašu KB IRL jākontrolē
uzņēmumam no valsts, ar kuru Īrijai ir nodokļu konvencija (un Īrijai ar Latviju
tāda ir). Tad atliek vien atrast nodarbošanos KB IRL2, kura peļņai piemērojamā
Īrijas likme arī ir zemāka, kā pie mums. Turklāt, arī KB IRL2 var maksāt
autoratlīdzību uz KB IRL, tādējādi samazinot savu ar UIN apliekamo ienākumu,
šādu maksājumu tirgus cenas ietvaros. Šis Dubultais
Īru, protams, ir stipri vienkāršots stāsts. Turklāt pastāv jūra pret-izvairīšanās noteikumu. Taču
šī stāsta mērķis ir tikai parādīt dažus pamatprincipus, jo nodokļiem draudzīgas
kombinācijas pasaulē pastāv daudz un kaut arī nodokļu pasaule šobrīd mainās,
uzdrošinos apgalvot, ka dažādas nodokļu šaha kombinācijas pastāvēs vienmēr.
Protams, nodokļu
jautājumos strādāt ar intelektuālo īpašumu ir vieglāk, jo šādus ieņēmumus var
bieži gūt no jebkuras pasaules valsts. Turklāt nodokļu pasaule, kas vismaz līdz
šim mainījusies smagnēji, netiek līdz mūsdienu biznesa realitātei, it sevišķi
e-komercijas jomā. Ja kādreiz par seriāla Lielā
sprādziena teorija varoņiem līdzīgiem IT un zinātnes guru un dīvaiņiem kāds, t.sk. slavenais Vorens
Baffets, vēl skatījās no augšas, tad tagad neviens vairs nenoliedz, ka šie dīvaiņi arvien vairāk nokļūst pasaules
bagātāko cilvēku topos un arvien biežāk nopelna atbilstoši viņu ieguldītajām
pūlēm savā izglītībā. Rodas sajūta, ka e-komercijas jomā bieži vien arī biznesi
pelna arvien vairāk, bet nodokļu pasaule tam netiek līdz, tādēļ nodokļos šādi
biznesi maksā arvien mazāk.
Tomēr, EK, ASV, OECD BEPS[3]
u.c. spiediena rezultātā Īrijas jaunajā budžeta projektā, kas š.g.15.oktobrī
iesniegts parlamentam, šo Dubulto Īru
režīmu paredzēts atcelt. No 1.1.2015. visi Īrijā reģistrētie uzņēmumi
skaitīsies Īrijas nodokļu rezidenti (jau reģistrētajiem paredzēts vairāku gadu
pārejas periods). Tomēr Īrija nevēlas zaudēt savu nodokļu paradīzes imidžu. Tādēļ tā nākamgad ieviesīs vairākus jaunus UIN
atvieglojumus, t.sk. zināšanu attīstīšanai un patentu reģistrācijai Īrijā (t.s.
patent box), u.c. intelektuālā
īpašuma piesaistīšanas mehānismus, arī 3 gadu UIN brīvdienas jaunajiem
uzņēmumiem, jeb t.s. startapiem.
Arī Latvijas Finanšu
ministrijai tika piedāvātas daudz idejas, kā paplašināt Latvijas holdinga
režīmu un ieviest daudzus citus investīciju piesaistīšanas nodokļu mehānismus
(mūsu priekšlikumi vien bija uz 66 lapām). Tomēr līdzšinējā valdības un FM reakcija
bijusi konservatīva – noairēts tiek
viss, kam ir ‘tūlītējs negatīvs efekts uz valsts budžetu’. Ilgtermiņa labumu
neviens neņem vērā, kaut arī citas Eiropas valstis vēl joprojām atzīst daudz
idejas par labām, nepārkāpjot jaunos OECD BEPS
uzstādījumus. Latvijā BEPS un
potenciālā iestāšanās OECD izskatās kā labs attaisnojums, lai baidītos no vēl
nezināmā un nedarītu neko. Varbūt jaunās valdības uzstādījumi būs tomēr
tālredzīgāki un Latvijas un globāliem spēlētājiem atvērtāki, nevis tikai
noskatīsimies, kā investīciju dūži izvēlas Luksemburgu, Īriju, Nīderlandi,
Šveici vai lērumu valstu ārpus
Eiropas?
